Sandris Mūriņš: Maņu hierarhija. Smaržas un oža.
2007. gada 14. maijā, plkst. 23:28
komentāri (9)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Redaktora sleja
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Mrs. Vanda 15.05.07 0:35
Nenosmieties. Šķiet, vienīgais empīriskais materiāls uz kā tiek balstīti minētie prātojumi ir Zīskinda "Parfīms" un paša autora intuitīvi common sense apsvērumi, kas interpretēti vājprātīgā Lakāna mērcē. Rezultāts - mandeļu operācija caur anālo atveri. Interesanti, vai autors nav aizdomājies par elementāru faktu, ka cilvēki - salīdzinot ar daudzām citām būtnēm - tomēr ir apveltīti ar pagalam švaku ožu? Turklāt, varbūt pirms ķerties pie augstajiem Lakāna plauktiem, varbūt tiešām nenāktu par ļaunu iepazīties ar fizioloģijas un bioloģijas prozu. Iedomājos normālu kognitīvo psihologu, kas šo lasot, ķiķina vienā laidā. Sorry, bet Lakāns daudzos gadījumis ir antikvariāts. Tiesa asprātīgs bez gala.
pic 15.05.07 0:43
Un beigās tā arī paliekam redzes maņas dominantes radītajā ainā, spēlējamies un ļoti veiksmīgi ritmiski izkārtojam filosofiskās abstrakcijas. Bet būtu ļoti interesanti uzzināt neiropsihologu viedokli šajā jautājumā. Piemēram, Pauls Broks apgalvo, ka cilvēks ir "mašīna" un priekšstats, ka tajā (mūsu galvā) sēž kāds šoferis, ir tikai prieksstats, viņprāt ļooti daudz ko var reducēt uz sinapsēm un neirogliju darbību. šajā situācijā gan redzēšana, gan smaržošana kļūst tikai un vienīgi par fizioloģisku aktu, kas, savukārt, rada jautājumus par uztveres fizioloģisko iedabu un robežu, kad tā kļūst (ja kļūst) ne tikai fizioloģiska. 1) kas skatīšanās aktu padara par "Redzēšanu" 2) Visas maņas rada iespaidu, kultūras nosacījumi priekšroku dod redzes spējai būt par materiāla piegādātāju abstraktas konstrukcijas veidošanā. Bet kāda tajā visā loma ir tai pašai smaržai, zinot, ka jebkura maņa rada fizioloģisku iespaidu/sekas... vienvārdsakot - kur ir Latvijas neirologi, neiropsihologi u.tml. Filosofiem tiek pārmests, ka viņi neiet praktiskos lauciņos, taču praktiskajos lauciņos pašos klibo spēja domāt "lielās sistēmās"...
pic -> Vanda 15.05.07 0:56
kamōn, jauka bezpretenziju eseja (Valteram Benjaminam tač arī lieliski iztika bez mechānikas pārzināšanas..), vagla lasāmviela. Mani personīgi nedaudz samulsināja Zundes garadarbu izmantošana šajā tēmā (tad jau tiešām noderīgāk būtu anatomijas rokasgrāmatu palasīties), iztrūkstošās atsauces uz minētajiem 4 tipiem (neba autora paša jaunieviesums?) un tāds izteikums kā: "redze ir vairāk saistīta ar imagināro psihes reģistru, bet dzirde un runa ar simbolisko psihes reģistru". ja es būtu eksaminētājs, tad šis pēdējais izteikums, īpaši jau darba kā tāda kontekstā (arī neapskatīto aspektu kontekstā), liktu man uzdot tā autoram veselu jautājumu birumu... Bet nekas, gaidīsim nākamo viņa tekstu
Mrs. Vanda 15.05.07 8:36
Var jau joka pēc arī kuņģa darbību skaidrot saskaņā ar Lakāna sadomātajiem konceptiem. Kāpēc ne?
mura 16.05.07 21:15
ok, delfos tā rakstus nekomentē.
migla 17.05.07 15:31
he, izskatās pēc gala referāta pie Zundas
migla 17.05.07 15:32
sorī, Zundes
migla 17.05.07 15:34
tā jau forši, vienīgi pārāk izskatās pēc referāta nevis raksta, līdz ar to grūti uztvert un arī garlaiko. bet autoram visu cieņu par maģistra darbu. ekselenti!
migla 17.05.07 15:34
tā jau forši, vienīgi pārāk izskatās pēc referāta nevis raksta, līdz ar to grūti uztvert un arī garlaiko. bet autoram visu cieņu par maģistra darbu. ekselenti!