L.Curiha: #GribuTeviAtpakaļ – visiem patīk (41)

  • akmens  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 10:54

    Es jūs pēc vārda zinu. Visu nelasīju, jo pārskrienot tekstam pa diagonāli, ir saprotams, ka jūs rakstāt par mediju apzinātu cilvēku muļķošanu (arī zombēšanu). Naudas izniekošana, bet ne gadījumā, kad tiek reklamēti bezrecepšu medikamenti - tas nes postošas sekas gan cilvēku veselībai gan makiem.
    Ir vēl IEMEŠANA LAIMĒ - kā kļūt par miljonāru, ģēniju, kā izvairīties no slimībām, piekopjot veselo dzīves veidu...

  • Circus Maximus  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 11:00

    Kaunināšana toč nelīdzēs. Pieredze liecina, ka divi argumenti, kas palīdz pārliecināt pat visstūrgalvīgāko, ir bailes un sāpes. Sāpes atkrīt, jo aizbruakušajiem klāt tikt grūti. Līdz ar to sist, kamēr piekritīs braukt atpakaļ, būs sarežģīti. Paliek bailes. Varētu, piemēram, sākt izplatīt info, ka sākot ar 2020. gadu, visus aizbraucēju (un varbūt arī viņu radinieku) īpašumus Latvijā apliks ar lielu nodokli. Sauksim to , piemēram, par Solidaritātes nodokli 2.0. Pēc tam, ja nodoklis nebūs samaksāts, īpašumus konfiscēs, pārdos izsolēs un naudu ieskaitīs budžetā. Redzēsiet - daļa būs atpakaļ kā likts:)

  • AigaBalode  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 11:41

    Vai kāds var pateikt, kura aģentūra tad šo 'gara darbu' radījusi?

    Laikam ne McCan un ne DDB, jo citādi te - satori tāda raksta nebūtu. Tad būtu raksts, par to cik dziļa, inteliģenta un aizkustinoša ir šī kampana, bet 'prastā tauta" nesaprot + virkne apvainojumu kritizētāju virzienā. :)

    Interesanti, ar ko vēl strādā Latvijas Institūts? Padalieties, ja kāds zina!

    Zooms t.i. Moozs nekristu tik zemu, lai gan - ko var zināt, projektu vadtāju līmenis daudz kur ir tieši atbilstošs, un nauda jau kabatu nespiež. Tik pat visi aizmirsīs, un ātri...īpaši citu klientu mārketinga vaditāji.

  • Modris Matisāns  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 12:36

    Jēdzīgi apkopots, tikai pilnībai trūkst infromācijas. Taisnība, es arī zinu, ka māte mani mīl.
    Kopā būšana nav slikta lieta, bet, kad aprimušas pirmās emocijas, vajag kaut ko kopā darīt. "Atbrauc, uzbūvēsim šķūni!" vai "Klausies, man ir viena ideja:", manuprāt, izklausītos daudz simpātiskāk.

    Lai gan, varbūt problēma nav projekta idejā, bet tanī, cik tā izmaksājusi atpakaļ gaidītājam. Haštags neko nemaksā, arī videouzruna neko daudz. Kartiņas, nezinu. Par lietderību nestrīdēšos, tik jāsaka, ka nesaprotu, kas tad īsti ir tas projekts? Varbūt esmu ko palaidis garām, kas rādīts LTV?

  • Latvian Institute  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 12:58

    Paldies, Linda, par Jūsu viedokli! Kritizēt patiešām ir vieglāk, nekā kaut ko darīt lietas labā. Mēs Latvijas Institūtā jūtamies lepni, ka šai iniciatīvai tiek pievērsta tik liela uzmanība. Pat izplānojot visperfektāko kampaņu bieži nevar sasniegt tādu rezultātu, ka kampaņas sauklis folklorizējas, trendojas, un tamlidzīgi. Esam patiešām priecīgi, ka cilvēki Latvijā ir ar tik dzirkstošu humora izjūtu. #GribuTeviAtpakaļ vēl ir tikai pašā sākumā, tai sekos arī citi soļi, par kuriem, cerams, Jums arī būs viedoklis, varbūt pat Jūs būsit gatava kaut ko pati darīt lielas labā.

    Vēl gribu uzsvērt, ka šī nav kampaņa, bet sociāla kustība bez aizmugures, saskaņojuma, budžeta vai aģentūras, ar kuru vēlamies panākt, lai tiktu ne vien sākta diskusija, bet notiktu arī reālas darbības gan mūsu pašu attieksmes maiņā pret saviem cilvēkiem, gan arī dažādu pakalpojumu "cilvēciskošana" gan pret mums šeit jau dzīvojošajiem, gan tiem, kas potenciāli varētu atgriezties. Arī Tavs komentārs ir apliecinājums, ka Tev šī ideja nav vienaldzīga, paldies par to. Par pukšķošajiem ezīšiem arī, lūdzu, var sniegt ierosinājumus.

    Mēs Latvijas Institūtā tik tiešām esam satraukti par to, kas notiek un kas notiks ar Latviju, tāpēc vismaz kaut ko darām. Darām, kā protam un kā šobrīd varam, bet tomēr darām, neņaudam, nekunkstam, ka nav naudas, darba, laimes, utt. Mēs paralēli turpinām darīt arī savus citus darbus un stāstīt pārējai pasaulei to, kam patiešām ticam, proti, ka Latvija ir skaista, radoša, droša un unikāla zeme. Un pie viena arī, ka mēs gribam, lai cilvēki šeit brauktu ciemos, atgrieztos, un veidotu ciešākas saites. Vispirms jau mūsu cilvēki. Mēģiniet apgāzt šo.

    Īrijas vēstnieks Latvijā jau aicina latviešus, jo viņi ir strādīgi un uzticami, uz Īriju (karsta ziņa), bet mēs turpinām aicināt atpakaļ uz Latviju, lai arī cik gatava vai negatava tā šobrīd būtu!

    Kaspars no Latvijas Institūta

  • Karlīna Jansone  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 14:00

    Spīdošs raksts, Linda. Manuprāt, mirkļbirka #TeIrLabiApmaksātsDarbs iedarbīgāk uzrunātu cilvēkus. Galu galā, tas nav noziegums, ka cilvēks grib dzīvot, nevis vienkārši izdzīvot.

  • Alise Zarina  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 15:25

    "tāpēc vismaz kaut ko darām". nopietni? un to, ka šī ir "sociāla kustība bez aizmugures, saskaņojuma, budžeta vai aģentūras" - to nav vajadzīgs uzsvērt, to lieliski parāda, ka kustībā iesaistījušies esat tikai jūs un tad vēl cilvēki, kas "dzirkstoši" ņirgājas. nevajag pat uzsvērt, ka šī ir sociāla kustība bez jēgas, iesaistītiem talantiem vai vērtīgām idejām. tas viss ir redzams. bet, protams, pat bērna vecāki, kuru rausta aiz bizēm un sauc vārdos, var turpināt dzīvot ilūzijās, ka viņu sīkajam pievērš uzmanību un lepoties ar to, tā vietā, lai risinātu problēmu.

  • curika > Latvian Institute  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 15:31

    Es saprotu vēlmi darīt "kaut ko". Bet diemžēl mēs neesam bērnudārzā, kur iedod medaļu par piedalīšanos. Nesaprotu, kādēļ valsts pārvaldē uzskata, ka komunikācijas projekti var netikt balstīti mērķa grupu pētījumos, un gana labs sasniegums ir "raisīt diskusiju" (turklāt, vienalga, kādā kvalitātē). Nevienā, nevienā komunikācijas zinātnes grāmatā šādu pieeju neatradīsim. Neviens nekad nepateiks, ka folklorizējies sauklis, kura ziņa cilvēkiem asociējas ar “feils”, ir sasniegums. Jācer, ka cilvēki vienkārši neasociēs LI and šo kampaņu, jo tas gan būtu skumji.

    Ir jāstāsta, cik Latvija ir lieliska! Bet ir jāatdala emocionāli un racionāli lēmumi, kurus emigrants pieņem. Emocionāls: bilde ar rupjmaizi un izvēle atbraukt pavadīt brīvdienas Latvijā (nevis Taizemē). Racionāls: ziņa, ka Latvijā ir pieņemts partnerattiecību likums / radītas jaunas darba vietas / paaugstinājusies vidējā alga līdz 1500 eur mēnesī / un lēmums atgriezties Latvijā.

    Pētījumi saka, ka emigranti lasa ziņas. Viņu draugi un radi stāsta, kā iet ar pelēko ekonomiku, Lembergu, darba atrašanu, rindām uz bērnudārziem, u.t.t. Labai valstij nevajag uzfrišināšanas kampaņu. Tās slava iet pa priekšu (kā Īrijai). Kamēr nebūs pamatojuma, godīgas, iekļaujošas vides, kurā darboties, var jau arī savākt 200 000 like, bet ne jau tas ir mērķis. Like un Retweet komunikācijā nav definējams kā “mērķis”! Tādēļ šī kampaņa ir laika un resursu tērēšana un to skaidri parāda gan cilvēku ielas intervijas reģionālajās TV par šo akciju, gan interneta komentāri. Un sanikno cilvēkus, kas nevis gaida kārtējo sociālo mediju “slacktivism” akciju, bet reālu darbību no valsts puses.

    Un hei - varbūt reālistiskāk būtu orientēties uz mazāku mērķa grupu? Izzināt iemeslus emigrācijai un mēģināt rosināt valsti tos risināt un tad skatīties, kā mērķa grupa reaģē. Piemēram, pavisam vienkārša mērķa grupa – homoseksuāli cilvēki. LI varētu iestāties par partnerattiecību likuma pieņemšanu un tad uztaisīt akciju Jāni un Andri (Liene un Aija), mēs tevi gaidām atpakaļ! Būtu i “raisīta diskusija”, i reāli sasniegts uzlabojums.

    Un vēl - par finansējumu. Arī cilvēkstundas, kas tiek pavadītas pie projekta, ir finansējuma novirzīšana kādam projektam.

  • Alise Zarina  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 15:46

    piebildīšu, ka, cik man zināms, profesionāļi pietiekami bieži par velti iesaistās sociālo kampaņu izveidē, ja redz to vērtību un potenciālu.

  • zhora  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 17:04

    Austrumu bēgļus arī bezatbildīgi aicināt, kamēr šeit nav pieņemts partnerattiecību likums, ir zemas algas un darbavietu deficīts?

  • Latvian Institute > Curika  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 17:31

    Paldies par atbildi, Linda! Latvija tomēr ir tik maza, ka arī par piedalīšanos dažkārt gribas to medaļu. :) Tas, ka mūsu nav daudz nozīmē arī to, ka mums īpaši vienam ir otru jāatbalsta un jāsaliedē spēki, īpaši, ja gribam sasniegt lielas lietas. Es labi personiski zinu no savas ārzemēs pavadītā laika pieredzes, ka tas ir iespējams, neskatoties uz to, ka varbūt mājās ir problēmas. Citas valstis to var, tātad varam arī mēs, tikai jāmēģina būt konstruktīviem, nevis vienmēr kritiskiem, saīgušiem un ar vēlmi tikai rādīt savu pārākumu, izsist piķi sev, nekad nestrādāt kopā. Vai arī strādāt tikai procesa pēc, bez īpaša rezultāta, kas, cik es saprotu, būtu vēlams--sēdēt un īpaši acīs nelekt.

    Jūs, pielejot šo negativitātes eļļu diskusijai parādiet, ka Jums mūsu izvirzītie mērķi pēc būtības neinteresē. Jūs savu pētniecību balstāt tādās pašās emocijās, kādās mēs savu kustību, turklāt Jūs uz vārda uzticaties dažu cilvēku jokošanās aktivitātei sociālajos tīklos. Mēs turpretī esam priecīgi par to, jo tā tikai palīdz nest kampaņas saukli un vēstījumu tālāk, un parāda, ka tas cilvēkiem tiešām ir svarīgs. Turklāt, Jūs gatavojot savu viedokli, mums, kustības iniciatoriem, nepajautājāt, kādi ir mūsu mērķi un ko mēs plānojam darīt šīs kustības ietvaros, bet izdarījāt secinājumus pēc dažām dienām un tikai pirmajiem spertajiem soļiem (kuri, mūsuprāt, ir lieliski, jo rosinājuši spraigas diskusiju un pārdomas un plānus dažādās mērķa grupās - politiķos, aizbraukušajos, NVO, uzņēmumos, valsts pārvaldes un pašvaldību organizācijās). Tas ir nekorekti no Jūsu puses, jo ilustrē parāda Jūsu dubultos standartus.Mums gan Jūs iesakāt pirms rīkošanās veidot jaunus pētījumus, ar visiem runāt, lai gan mēs savu darbību esam balstījuši uz jau iepriekš veiktiem pētījumiem, atzinumiem un viedokļu līderu spriedumiem. Un jā, arī patriotismā, mīlestībā un rūpēs par Latviju, lai cik tas naivi neizklausītos.

    Arī mēs esam lasījuši komunikācijas zinātnes grāmatas un pieredzējuši paši, kā tās darbojas praksē. Bet mēs neesam normatīvisti, bet praktiķi, gribam strādāt ar lietām, kas darbojas, un ko reāli varam izdarīt saviem spēkiem, un cerēt, ka mums pievienosies arī citi. Latvijā ir bijuši tik daudzi neveiksmīgi mēģinājumi darīt lietas pareizi, bet kā mēs zinām, rezultāti ne vienmēr ir bijuši tik spoži, kā gribētos. Tai skaitā šajā jomā, kuru mēs tagad esam izvēlējušies kā vienu no saviem virzieniem. Mēs uzskatām, ka darot kaut ko atšķirīgi, rezultāts varētu būt labāks. Mums jau tagad ir pamats domāt, ka šī jaunā pieeja darbojas, jo tā ir cilvēciska un vienkārša. Mēs arī ceram uz sadarbību, jo viens Latvijas Institūts to, protams, paveikt nevar--tāpēc arī kustība. Un mēs meklēsim šo sadarbību, lai arī Jūs šo iniciatīvu jau vēl īsti neuzsāktu uzskatāt par izgāšanos un neizdevušos-- turklāt aktīvi un publiski par to iestājaties, it kā Jūsu pašas sasniegumi šajā jomā dotu Jums tādas tiesības. Mēs tomēr par darītājiem, nevis runātājiem.

    Ja neko vairāk, tad ar šo iniciatīvu būsim vismaz līdz kādam no aizbraukušajiem novadījuši ziņu, ka, kā saka lacītis uz lidostas magnētiem, Latvijā kāds viņu mīl, kāds par viņu domā arī vismaz Latvijas Institūtā. Bet Jūs būsiet tikai kritizējusi un sējusi neuzticību, neticību Latvijai, neticību tiem cilvēkiem, kas Latvijas valsts pārvaldē cenšas un arī dažkārt gribētu, lai viņu darbu vismaz ciena. Es zinu no personiskās pieredzes, tādu cilvēku ir daudz, bet daļa ir zaudējusi ilūzijas, tāpēc pārstājuši censties. Turklāt ir jaunā paaudze, kas paskatās uz šādiem "norakšanas gadījumiem", un bēg gan no valsts pārvaldes, gan no pašas valsts. Tas nav mūsu interesēs.

    Jūs sakāt, ka valstij jāpanāk tas un tas. Kad mēs sākam no viena gala, Jums nepatīk, Jūs pieprasāt, lai mēs izbeigtu. Tad ko?

    Kaspars

    P.S. Uzrakstīts pēc darba laika, bet no darba datora. Cerams, ka ir labi.

  • E. F. Kuks > L. I.  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 19:06

    L. C. iebildums, šķiet, nav pret centieniem uzrunāt migrantus, bet pret to, ka kampaņa pagaidām neizrāda izpratni par aizbraukšanas iemesliem un to, kā šīs kartītes liek cilvēkiem justies. Teikt, ka L. C. neinteresē mērķi piesaistīt emigrējušos latviešus valstij, ir aplami - raksts uzsver, ka šī pieeja nestrādā.

    Ja gribat redzēt, just atbalstu un saliedētību, varbūt vērts uzskatīt rakstu par konstruktīvu kritiku.

  • andris-g  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 19:32

    latvijas institutam--beidziet tacu imitet darbibu- / reali noskaidrojiet ka IZRAELA rikojas ko un ka darija kad savejos aicinaja MAJAS

  • Alise Zarina  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 21:11

    nav labi, Kaspar. galīgi nav.

    Linda cenšas panākt, lai cilvēki pieietu konstruktīvi lietām un viņu darbs nebūtu bezjēdzīgs vai pat nejēdzīgs. ja kritiķi lej kādu eļļu, tad tikai tādu, lai ieeļotu visādas virsmas un lietas beidzot virzītos uz priekšu un taptu labākas. ja nu mēs te eļļas metaforās to Latviju mēģinām celt.

    (rakstīts no personīgā datora, bet darba laikā)

  • Latvian Institute > Alise  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 22:10

    Mēs jau arī gribam pieiet lietām konstruktīvi, tai skaitā panākt zināmas attieksmes izmaiņas citam pret citu Latvijā, kas vairāk būtu vērstas uz sadarbību un atklātību. Tādēļ arī nolēmām, ka ir īstais laiks uzsākt šo smago diskusiju. Tā ir izvērtusies ļoti interesanta, tikai diemžēl, šobrīd no vienas daļas tā konstruktivitāte, ko sagaidām, vēl nav jūtama, un mums jau ir arī skaidrs, kāpēc tas tā--katram ir sava motivācija. Mēs visu kritiku jebkur;a gadījumā ņemsim vērā un domāsim, ko var darīt savādāk. Jo diemžēl jau tā problēma paliek un sāp mums visiem, neatkarīgi vai mēs izsmejam vai neizsmejam kāda uzsāktu darbu.

    Ja jau runātāji, rakstītāji un kritizētāji būtu tik uz rezultātu un panākumiem orientēti, tad mums šo kustību vispār nevajadzētu. Vai, ja klusējot jautājumi risinātos paši no sevis.

    Kaspars

    tagad no mājas datora, krietni pēc darba laika, bet ar darba kontu autorizējoties. :)

  • juve > >Latvian Institute  

    2016. gada 3. augustā, plkst. 22:26

    "Ja jau runātāji, rakstītāji un kritizētāji būtu tik uz rezultātu un panākumiem orientēti, tad mums šo kustību vispār nevajadzētu."

    šajā brīdī es jums ieteiktu piebremzēt, jo izklausās aizvien sliktāk. īpaši "ar darba kontu autorizējoties".

  • Latvian Institute > juve  

    2016. gada 4. augustā, plkst. 9:27

    Paldies par Jūsu viedokli, bet mēs neizliksimies. Ja jau esat gatava/gatavs sniegt padomus, kādēļ jūs neautorizējaties ar savu vārdu?

    Ja Jums patiešām rūp kustības mēŗkis, iesaistieties, lūdzu, ar darbiem.

    Kaspars

  • curika > Latvian Institute  

    2016. gada 4. augustā, plkst. 9:53

    Šī argumentācija, ka jebkura kritika ir pielīdzināma valsts nodevībai atgādina politiķus, kas jebkuru korupcijas apsūdzību sauc par politisko pasūtījumu. Nekad nebūtu iespējams, ka uzņēmums varētu atļauties uzrīkot kampaņu, kas ir rosinājusi nevis diskusiju par tēmu, bet gan diskusiju par uzņēmuma nekompetenci un turēties pie tā. Bet tas jau laikam jaukais valsts tēla veidošanā - tā ir smilškaste, kur var darīt, kā gribi. Nebūs jau tā, ka bankrotēs.

  • dzimmijs13  

    2016. gada 4. augustā, plkst. 10:25

    Jā, arī šķita ka šī akcija ir "projekts projekta dēļ".
    Vien nepiekrītu izteiktajai aksiomai "jo cilvēki ar tumšāku ādas krāsu latviešiem nepatīk." - muļķības. Ādas krāsas pigmentācijai nav nekādas nozīmes. Nepatīk ka ja kāds apgalvo ka viņa reliģija ir vienīgā pareizā, un ka visi kuri dzīvo tai neatbilstoši, ir "sliktie" - jā, tas nepatīk. Bet šādu "pamācītāju" ādas krāsa variē visos iespējamos spektros, ja varētu tā izteiktie, arī daži labi baltin balti.
    Nevajag izplatīt nepamatotus stereotipus. Un ja cilvēki ar tumšu ādas krāsu vēl piedevām iemācās kontaktēties latviski - tad domāju, visas durvis atvērtas.

  • Marta avens > Latv. In  

    2016. gada 4. augustā, plkst. 10:34

    "Ja jau runātāji, rakstītāji un kritizētāji būtu tik uz rezultātu un panākumiem orientēti, tad mums šo kustību vispār nevajadzētu."

    Baidos, ka runātāji, rakstītāji un kritizētāji ir klajā mazākumā par pie vadības kloķiem pielaistajiem aplamā darītājiem. Līdz ar to pirmo orientācija uz panākumiem izčākst otro orientācijā uz pašlabumu. Pēdējais svaigais piemērs - viss, kas notiek ap VID, ieskaitot jaunizcepto priekšnieckandidāti, kuras pašas deklarācijas uzdod jautājumus par ilglaicīgu valsts piečakarēšanu.

    Tādējādi jebkāda šāda labi iecerēta kampaņa atduras pret mērķauditorijas "a nafig man atpakaļ uz to vājprātu vajag ...". Un vēl vairāk. Tas daudziem šejieniešiem liek uzdot jautājumu: "Cik ilgi vēl šajā vājprātā palikt??"

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2016. gada 3. martā, plkst. 6:33

    Māris Zanders: Jo trakāk, jo labāk? (4)

    Donalda Trampa panākumi liecina, ka tradicionālā politika piedzīvo krīzi ne tikai Eiropā.

  • 2013. gada 20. maijā, plkst. 7:05

    Krista Dzidzēviča: Jauna mākslinieka portrets (5)

    Jebkuram māksliniekam pienāk posms, kad uznāk radošā krīze, kas, starp citu, ir bīstami nāvējošs process, tad nekas neizdodas un, ja tā ilgst gadu vai vairāk, pastāv liela iespēja, ka atpakaļ pie radīšanas tā arī netiek.

  • 2012. gada 5. aprīlī, plkst. 8:04

    Šelda Puķīte: Mirklis, pirms acis atveras (5)

    Lai radītu bildi, kas nav tikai dokumentācija vai attēls, bet arī mākslas fakts, vairs pat nav nepieciešams fotoaparāts, pietiek ar mobilo telefonu.

  • 2015. gada 17. augustā, plkst. 6:08

    Māris Zanders: Magoņa "seriāls" – haoss filmēšanas laukumā (1)

    Valdības vadītāja publiski pauda, ka lūgusi Ārlietu ministrijai informēt kaimiņvalsti par to, ka Magoņa nedienas neesot "politisks pasūtījums". Vai mums turpmāk būs tāda prakse?

  • 2012. gada 9. martā, plkst. 12:03

    Anna Foma: Uzdāvini man Zālamanu (30)

    mani draugi ir nabagi, viņiem ir depresija un citas Jaunās Derības kaites, viņiem patīk dzeja, bet viņi vairs nelasa grāmatas

  • 2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Vilis Lācītis: Bukālā administrācija (2)

    Josta vaļā, man izdodas arī atvilkt rāvējslēdzēju un kaut kā pa gabaliņam vien novilkt smagās ādas bikses profesoram līdz ceļiem, atklājot zili balti strīpainas apakšbikses.

  • 2012. gada 2. maijā, plkst. 8:05

    Diskusija: Teātris, kritiķis un skatītājs (34)

    Vai teātris savu skatītāju var izaudzināt? Varbūt, pāraudzināt? Kam tas būtu jādara - režisoram, teātra direktoram, kritiķim vai kultūras medijam?

  • 2016. gada 21. janvārī, plkst. 9:38

    Ieva Melgalve: Ko izstāstīja briesmonis

    Iespējams, ir nepieciešams izsaukt no pirmatnējas pagātnes dzīlēm briesmoni, kas pazīstams – un vienlaikus teju nepazīstams – jau no ķeltu mitoloģijas laikiem, un, iespējams, jāieskatās sevī tik dziļi, lai atrastu visu savu vainas apziņu, savu kaunu un bezspēcību, un ieskatītos tam acīs.