Andris Ogriņš: Pavasaris (9)

  • akmens  

    2016. gada 10. jūnijā, plkst. 9:16

    Es jau rakstīju, ka dzejoļus dalu uz DĀVINĀTIEM un aprēķinātiem, Andris raksta slikti aprēķinātus dzejoļus. Slikta valoda un nekas neiznāk labs.
    Nepiesātināto taukskābju un fosfora avots. Es rakstītu - fosfora un nepiesātināto taukskābju avots - it kā tas pats, bet it kā mans variants ir labāks.
    Dzejniekam Andrim Ogriņam nav valodas izjūtas. Jāsaprot, ka dzejolim jaraisās pašam no sevis (tie ir tie dāvinātie dzejoļi un valodas izjūta).

  • zīļuks  

    2016. gada 10. jūnijā, plkst. 10:45

    akmens, es esmu redzējis kā raksti tu un tāpēc saprotu tavu komentāru, tev līdz ogriņa dzejoļiem vēl 1000000 km vai varbūt pat gaismas gadi

  • tesa  

    2016. gada 10. jūnijā, plkst. 11:23

    Vārdi kā puzles gabaliņi. Kaut kur saliekās smuka bilde, kaut kur nesavienojās. Man. Citam noteikti savādāk. Patika, tagad sēžu un domāju. Izbaudu pēcgaršu. Pēc brīža lasīšu vēlreiz.

  • akmens > ziļukam  

    2016. gada 11. jūnijā, plkst. 10:24

    Ja kazai noskūtu kāds bārdu
    Un abus ragus nozāģētu,
    Es gatavs dot jums goda vārdu,
    Ka jūs to purnu pazīt spētu,
    Jo neredzētu tikai aklais,
    Ka tas ir izspļauts Māris Čak...

    Ak, zirni, kas, izņemot nelabo, saskatīs tevi un izsvērs,
    Ja esi tu vienlaikus dzejnieka uzvārds un smadzeņu izmērs.

    cik km. ogriņš no manis tālu?

  • arnolds  

    2016. gada 11. jūnijā, plkst. 18:38

    es, akmen, piekrītu zīļukam. tev ne tikai līdz Ogriņam, tev līdz jebkuram dzejniekam gaismas gadi. un runa nav par tehniku, bet par attieksmi. tu nekad nebūsi dzejnieks

  • akmens > arnolds  

    2016. gada 12. jūnijā, plkst. 10:16

    lai cik tas dīvaini neizklausītos, bet es esmu (nevis sevi uzskatu) filosofs.
    kas attiecas uz dzejniekiem, tad 2003. gadā recenzijā par 3 dzejniekiem es atgādināju par Šarla Bodlera vārdiem - ja dzejnieks nebrīnās par to, ko viņš uzrakstīja, tad ko tad dzejnieks grib no sava lasītāja. Tas satracināja bomondu.

    Laima Muktiņa pieņēma manus dzejoļus publikācijai žurnālā, bet Māris pateica, nē. Viņš tā arī aizgāja ar naidu pret mani.

  • akmens  

    2016. gada 12. jūnijā, plkst. 11:37

    Klusā daba


    Es dzīvīti baudu kā ķiploku mērci,
    Kad dāsni tā uzlieta vistiņai kautai.
    Bet dažs mani uzskatīt vēlas par ērci,
    Kas asinis sūc dižai latviešu tautai.

    Es latviešu tautu i mīlu, i nīstu -
    Tai vienlaikus klanos un dibenu rādu:
    Jo neprot tā novērtēt dzejnieku īstu
    Un negrib pat dzirdēt par Karlovu tādu.

    Kas meistaro vārsmās un liek garumzīmes,
    Kas tāls ir no Budas un arī no Brāmas.
    Kā spoguļi laikmetu tver manas rīmes,
    Bet dažs tajās redz tikai izģērbtas dāmas.

    Ja vēlies ko redzēt, tad uzliec sev brilles
    Un redzēsi, draudziņ, varbūt tu ko labu,
    Vai sapērcies salātus, gurķus un dilles,
    Un jūsmo par kluso cik uziet tev dabu!

  • arnolds  

    2016. gada 13. jūnijā, plkst. 18:42

    diletants

  • E. F. Kuks > Vistiņai  

    2016. gada 20. jūnijā, plkst. 15:02

    Gurķi, dilles, ķiploku mērcīte, vistiņa, ērces, izģērbtas dāmas... pikniks gatavs!

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2015. gada 7. augustā, plkst. 8:08

    Daina Kājiņa: Rindā pēc bērna (1)

    Pirms pārdesmit gadiem rinda pēc pārtikas produktiem, jo īpaši tā saucamās deficīta preces, bija pierasta, varētu pat teikt – pati par sevi saprotama lieta.

  • 2013. gada 19. aprīlī, plkst. 7:04

    Jans Vilems van den Boss: Teātris kalpo cilvēkiem

    Ja mēs kalpojam tikai sev, beigu beigās mēs zaudējam, bet tad, ja mēs kalpojam citiem, mēs iegūstam… mīlestību. Un tieši tas man patīk teātrī. Teātris kalpo cilvēkiem.

  • 2016. gada 14. decembrī, plkst. 4:04

    Pauls Bankovskis: Bezspēcīgais vērotājs (1)

    Ironija bija viena no padomju cilvēka izdzīvošanas receptēm. Lai gan varas stingrība laika gaitā mainījās un pamazām atslāba, lietu, par kurām tieši un plaši labāk neizteikties, netrūka.

  • 2016. gada 4. janvārī, plkst. 0:03

    Pauls Bankovskis: Gada nogulums

    Visādi topi, kopsavilkumi, numurēti labāko labumu saraksti tad nu ir šīs rosības sausais atlikums, jo to, kā mums veiksies ar nākamajam gadam nosprausto, mēs labprātāk izliekamies nezinām.

  • 2012. gada 24. martā, plkst. 1:03

    Henriks Eliass Zēgners: Pamosties naktī (38)

    viss šis būs jāizdzēš un jāsāk no sākuma lai tiktu kaut vienu soli uz priekšu

  • 2015. gada 11. decembrī, plkst. 6:11

    Dace Vīgante: Pirmais stāsts

    Sieviešu žurnālos esmu lasījusi, ka ar rakstīšanas terapijas palīdzību iespējams izvētīt attiecības ar pretējo dzimumu un uzzināt vairāk par sevi. Tā kā tuvojos kritiskajam vecumam, esmu gatava ķerties pie radikālām metodēm.

  • 2013. gada 20. novembrī, plkst. 7:11

    Artis Ostups: Bodlēra lasīšanas politika (5)

    "Ļaunuma puķes" ir viena no visvairāk iespiestajām dzejas grāmatām un tās ietekme uz moderno poēziju ir izšķīdusi pārāk daudzos, arī krietni tumšākos atspulgos, lai Bodlēra lasīšana mūs ētiski un estētiski šokētu.

  • 2014. gada 9. aprīlī, plkst. 8:04

    Ērika Bērziņa: Ejam bekot jeb jauna lasīšanas pieredze

    "Vecās Bekas baiļu stāsti" bija tas gadījums, kad grāmatu vispirms izlasīju pati un tikai tad kopā ar meitu. Parasti tā nedaru, jo intuitīvi jūtu, vai grāmata manam bērnam būs īstā vai ne.



Kultūras Ministrija
vkkf