Andris Ogriņš: Pavasaris (9)

  • akmens  

    2016. gada 10. jūnijā, plkst. 9:16

    Es jau rakstīju, ka dzejoļus dalu uz DĀVINĀTIEM un aprēķinātiem, Andris raksta slikti aprēķinātus dzejoļus. Slikta valoda un nekas neiznāk labs.
    Nepiesātināto taukskābju un fosfora avots. Es rakstītu - fosfora un nepiesātināto taukskābju avots - it kā tas pats, bet it kā mans variants ir labāks.
    Dzejniekam Andrim Ogriņam nav valodas izjūtas. Jāsaprot, ka dzejolim jaraisās pašam no sevis (tie ir tie dāvinātie dzejoļi un valodas izjūta).

  • zīļuks  

    2016. gada 10. jūnijā, plkst. 10:45

    akmens, es esmu redzējis kā raksti tu un tāpēc saprotu tavu komentāru, tev līdz ogriņa dzejoļiem vēl 1000000 km vai varbūt pat gaismas gadi

  • tesa  

    2016. gada 10. jūnijā, plkst. 11:23

    Vārdi kā puzles gabaliņi. Kaut kur saliekās smuka bilde, kaut kur nesavienojās. Man. Citam noteikti savādāk. Patika, tagad sēžu un domāju. Izbaudu pēcgaršu. Pēc brīža lasīšu vēlreiz.

  • akmens > ziļukam  

    2016. gada 11. jūnijā, plkst. 10:24

    Ja kazai noskūtu kāds bārdu
    Un abus ragus nozāģētu,
    Es gatavs dot jums goda vārdu,
    Ka jūs to purnu pazīt spētu,
    Jo neredzētu tikai aklais,
    Ka tas ir izspļauts Māris Čak...

    Ak, zirni, kas, izņemot nelabo, saskatīs tevi un izsvērs,
    Ja esi tu vienlaikus dzejnieka uzvārds un smadzeņu izmērs.

    cik km. ogriņš no manis tālu?

  • arnolds  

    2016. gada 11. jūnijā, plkst. 18:38

    es, akmen, piekrītu zīļukam. tev ne tikai līdz Ogriņam, tev līdz jebkuram dzejniekam gaismas gadi. un runa nav par tehniku, bet par attieksmi. tu nekad nebūsi dzejnieks

  • akmens > arnolds  

    2016. gada 12. jūnijā, plkst. 10:16

    lai cik tas dīvaini neizklausītos, bet es esmu (nevis sevi uzskatu) filosofs.
    kas attiecas uz dzejniekiem, tad 2003. gadā recenzijā par 3 dzejniekiem es atgādināju par Šarla Bodlera vārdiem - ja dzejnieks nebrīnās par to, ko viņš uzrakstīja, tad ko tad dzejnieks grib no sava lasītāja. Tas satracināja bomondu.

    Laima Muktiņa pieņēma manus dzejoļus publikācijai žurnālā, bet Māris pateica, nē. Viņš tā arī aizgāja ar naidu pret mani.

  • akmens  

    2016. gada 12. jūnijā, plkst. 11:37

    Klusā daba


    Es dzīvīti baudu kā ķiploku mērci,
    Kad dāsni tā uzlieta vistiņai kautai.
    Bet dažs mani uzskatīt vēlas par ērci,
    Kas asinis sūc dižai latviešu tautai.

    Es latviešu tautu i mīlu, i nīstu -
    Tai vienlaikus klanos un dibenu rādu:
    Jo neprot tā novērtēt dzejnieku īstu
    Un negrib pat dzirdēt par Karlovu tādu.

    Kas meistaro vārsmās un liek garumzīmes,
    Kas tāls ir no Budas un arī no Brāmas.
    Kā spoguļi laikmetu tver manas rīmes,
    Bet dažs tajās redz tikai izģērbtas dāmas.

    Ja vēlies ko redzēt, tad uzliec sev brilles
    Un redzēsi, draudziņ, varbūt tu ko labu,
    Vai sapērcies salātus, gurķus un dilles,
    Un jūsmo par kluso cik uziet tev dabu!

  • arnolds  

    2016. gada 13. jūnijā, plkst. 18:42

    diletants

  • E. F. Kuks > Vistiņai  

    2016. gada 20. jūnijā, plkst. 15:02

    Gurķi, dilles, ķiploku mērcīte, vistiņa, ērces, izģērbtas dāmas... pikniks gatavs!

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kara laikā patiesība ir tik apdraudēta, ka tai vienmēr līdzi nāk melu miesassardze.

    Vinstons Čērčils

Iesakām

  • 2012. gada 9. oktobrī, plkst. 0:10

    Ivars Ījabs: Drāma. Bet ne traģēdija (10)

    Tiem Latvijas politikas komentētājiem, kuru dominējošā reakcija uz notiekošo ir skaļi paust "sašutumu" vai "nosodījumu", pagājusī nedēļa deva papilnam šādu iespēju.

  • 2015. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Satori diskusija: Par pieaugšanu

    Pāreja no bērna uz pieaugušo ir viens no svarīgākajiem notikumiem ikviena cilvēka dzīvē. Kādas pēdas tā atstāj mūsu personībā? Kā tikt tai pāri un to nesabojāt? Ko tā pastāsta par mums un pasauli mums apkārt?

  • 2014. gada 10. decembrī, plkst. 6:12

    Baiba Petrenko: Nadziņš ieķēries – putniņš pagalam

    Tolstojs apciemoja noziedznieku cietumā, lai gūtu priekšstatu par nodarījuma motivāciju. Autoru interesējis ne tikai tas, kā iespējams nonākt līdz šādai rīcībai, bet arī izdarītāja ceļš pie nožēlas un vainas atzīšanas.

  • 2015. gada 20. jūlijā, plkst. 6:07

    Pauls Bankovskis: Satiekas krievs, amerikānis un vācietis (5)

    Labi jau labi, atzīšos, ar krievu man ir pagalam personisks sakars. Pat ar vairākiem krieviem. Jā, jo kaut kādā ziņā iznāk, ka arī pats esmu krievs. Mana vecvecmamma no mammas puses bija muižas dārznieka meita, krieviete.

  • 2014. gada 15. septembrī, plkst. 15:32

    Tadeušs Dombrovskis: Visskoesnezinu (3)

    Nakts vilciens kā bobsleja kamanas nesas pa ziemas trasi, lejā, miega mēness spožuma zeltīta, dus bezvārda pilsētiņa, kurā es pirmoreiz pieskāros A. krūtīm, nebūdams īsti drošs, vai viņa tā nedabūs bērnu.

  • 2014. gada 14. martā, plkst. 1:44

    Uldis Krastiņš: 1944. gada 13. oktobris no krūštura perspektīvas (2)

    Operācija bija jāveic parastiem zaldātiem, kuru vidū jau 1941. gadā bija nokļuvis arī bijušais LKF referents. Viņam tika tas gods noskūt matus no savas sievas galvas. Viens no šiem matiem iekrita starp manām mežģīnēm.

  • 2015. gada 28. aprīlī, plkst. 6:04

    Vents Vīnbergs: Par pakaļdarināšanu arhitektūrā (3)

    Vispārpieņemtu, aprobētu un populāru paņēmienu tiražēšana par plaģiātismu netiek uzskatīta; vulgārākajos piemēros tā vienkārši ir slikts stils, bet rafinētākos – intriģējoša interpretācija.

  • 2015. gada 24. jūlijā, plkst. 9:07

    Baltvilka Balva 2015: Mārtiņš Zutis, Ieva Melgalve, Anita Paegle

    Jāņa Baltvilka balvas 2015. gada nominanti stāsta par bērnu grāmatām un savu pieredzi.



Kultūras Ministrija
vkkf