Anda Baklāne: Lietas, par kurām obligāti vajadzētu parunāt (4)

  • akmens  

    2016. gada 3. jūnijā, plkst. 9:31

    visa latvju dzejnieku brandža ir raksturojama, kā ANTIĢENIĀLA. es to andas baklānes apzīmētāju nesaprotu. es skatos, vai dzejoļi ir dāvināti, vai aprēķināti. ir ievērots, jo mazāks talants, jo lielākas ambicijas.

    Par dienas citātu - Dzejnieks - tā ir mūžīga nepabeigtība. kaut ko idiotiskāku grūti pateikt. kārlītis vērdiņš domā, ka viņš ir dzejnieks. lai domā. bet es gribu redzēt dzeju, nevis ledlažus.

    LPSR bija PSRS Rietumi, tagad tā ir ES nomale.

  • Anda Baklane 1  

    2016. gada 3. jūnijā, plkst. 10:44

    Antiģeniāls ir nevis ne-ģeniāls, bet tāds, kas ir antitēze "ģēnija mākslai", kas savukārt ir saistīta ar romantisko priekšstatu par dzejnieku, kurš ir pravietis, šamanis. Tāds, kurš spēj izteikt kādu lielu, absolūtu, noslēpumainu patiesību - ne tikai spēj - šo patiesību izteikt ir viņa misija un pienākums. Šis dzejnieks ir valodas virtuozs; tas nozīmē, ka, lasot ģēnija dzeju, cilvēki sastingst apbrīnā, gluži kā klausoties virtuoza pianista priekšnesumu.

  • Anda Baklane 1  

    2016. gada 3. jūnijā, plkst. 10:47

    Tam blakus ir māksla, ko vieni sauktu par "vienkāršu un ģeniālu", bet citi neuzskatītu par mākslu, jo mākslai tāču jāparāda pianista pirkstu veiklība. Ja pianists apsēžas pie klavierēm un nospēlē trīs notis - kas tas ir? To taču var bērns... Lai nu kā, Zeļģis nav arī šis gadījums, kad nospēlē trīs notis, Zeļģis ir vēl kaut kas cits.

  • Anda Baklane 1  

    2016. gada 3. jūnijā, plkst. 10:58

    Mēģinot pašai-sev saprast, kur manā vērtību sistēmā ir tāda dzeja kā Zeļģa - tā ir blakus visām tām mūsdienās radītajām lietām, kas man šķiet skaistas un gaumīgas - gleznām, skaņdarbiem, drēbēm, traukiem, viedokļiem. Vai tas nozīmē, ka māksla tiek pazemināta līdz interjera dizaina līmenim? Nepareizs jautājums. Skaistas lietas nav "tikai dizains", tas ir domāšanas veids. Dzīves patiesību var atklāt gan bļoda, gan dzejolis, bet neviens no tiem nekad nepateiks galavārdu, pat ja podnieks ir Gēte.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2012. gada 27. decembrī, plkst. 8:12

    Ivars Ījabs: Ak, egles koks (6)

    Deviņdesmito gadu nogalē mana vecpuiša dzīvokļa kaimiņš un labs draugs vienā personā mani pārliecināja: brīvdomīgam cilvēkam neklājas būt dogmatiskam, tādēļ labākais "tannenbaums" (tā mēs to saucām) patiesībā ir kadiķis.

  • 2015. gada 26. jūnijā, plkst. 6:06

    Jāns Undusks: Rakstot es kļūstu par labāku cilvēku

    Mēs tikāmies ar Jānu Undusku, lai parunātu par rakstnieka attieksmi pret savu tekstu, par to, vai papīrs pacieš visu, un to, kas kopīgs latviešiem un igauņiem.

  • 2015. gada 15. decembrī, plkst. 6:38

    Armands Znotiņš: Nebijušu sajūtu restaurēšana stīgu orķestrim

    Ideja par Hardija Lediņa un viņa domubiedru 1984. gadā radītā albuma "Kuncendorfs un Osendovskis" publisku atskaņojumu stīgu orķestra versijā bija tik vilinoša, ka daudzi šo pasākumu nekādi negribēja palaist garām.

  • 2013. gada 3. janvārī, plkst. 0:01

    Māris Prombergs: Aiz aizkariem paslēpta pilsoniskā atbildība (15)

    Uzdrīkstēšos atvērt aizkarus pilsētu dzīvojamo māju pirmajos stāvos, atklāt vairākus kontrastus starp privāto un publisko telpu un norādīt, kā tie palīdz saprast pilsētvides sociālās dzīves pieredzi un ietekmē latviešu pilsoniskās atbildības izpratni.

  • 2013. gada 11. janvārī, plkst. 1:35

    Madara Heidemane: Mēle ir sāpīga, katrs vārds ir bite (7)

    Esmu pret sieviešu emancipāciju gribu, lai man atver durvis vienmēr palīdz un lai vīrietis manu zīlīšu atspīdumā ir kā koks, kā klints, kā burvis kurš no piedurknēm velk ārā zarus kas, kad viss ir dzeltens un karsts

  • 2014. gada 5. novembrī, plkst. 6:11

    Irina Romanovska: Caur tonētu stiklu (1)

    Vispār jau nāves tuvums ienes banalitāti. Nāvei vajadzētu būt banālai – ierastai, piederīgai ikdienišķajam. Varbūt kādreiz tā arī bija. Bet tagad trūkst vārdu un iemaņu, lai runātu vai klausītos par nāvi, kas ir tepat.

  • 2014. gada 5. martā, plkst. 9:03

    Mākslai vajag telpu: Simpozijs muzeju izglītībai

    Kaņepes Kultūras centrā norisinājās pirmais muzeju izglītības tēmai veltītais simpozijs, kura mērķis ir izstrādāt pilnvērtīgu izglītības programmu muzejos vai mākslas centros.

  • 2014. gada 25. februārī, plkst. 8:02

    Solvita Lazdiņa: Nenosargātais bērns un atbildības dalīšana (4)

    Tās bižainās meitenes, kuras noskatījušās kādu speciāli profilakses nolūkam gatavoto filmu par narkotikām sacīs: "Es nekad to nedarīšu, tas ir tik briesmīgi", patiesībā šo lēmumu būs pieņēmušas jau iepriekš