Kārlis Vērpe: Tūkstošiem (bēgļu) stāstu divās nedēļās (7)

  • dzimmijs13  

    2016. gada 20. aprīlī, plkst. 7:11

    Nu jā, pirms vairāk kā piecdesmit gadiem Tibetai uzbruka Mao Ķīna. Attiecībā par tibetiešu bēgļiem jautājumu nav. Skaidrs kurš agresors, skaidrs kurš nevainīgais cietējs. Skaidrs ka kam jāpalīdz, kam jāuzņem.
    Kuri ir labie, kuri sliktie Sīrijas pilsoņu karā, kas principā pēc būtības taču ir jau tūkstoš gadu ilgušais konflikts starp šiītiem un sunnītiem? Kurš agresors, kurš nevainīgais cietējs?

  • vvinlv 1  

    2016. gada 20. aprīlī, plkst. 13:41

    viena no lietām kas definē latvāni/sovoku ir, ka viņš "nezin" kā radies arābu pavasaris t.sk. Sīrijas pilsoņu karš un kurš ir atbildīgs bēgļu plūsmu no tās
    toties superlatvāņa Taivāna ietekmē tiek piesaukts šiītu-sunītu tūkstošgadīgais konflikts,ar domu, ka tās ir viņu reliģijas iekšējās/sektu razborkas, gar kurām mums, kristiešiem, ne silts, ne auksts
    neredzot, ka Assads(no Baath partijas)pilsoņu karā izmanto šiītus tikai aiz politiskiem un ģeopolitiskiem, ne reliģiskiem motīviem
    sakarīgas diskusijas par šiem jautājumiem ir maz, tāpēc paldies raksta autoram par izpratnes pienesumu

  • dzimmijs13  

    2016. gada 20. aprīlī, plkst. 16:32

    Protams ka nejēga būdams, nezinu! Un, kristietis nebūdams, tomēr sliecos uzskatīt ka tās tomēr arī principā ir musulmaņu pašu iekšējās "razborkas", ar kurām tikai paši var tikt galā - ikkatra ārēja iejaukšanās, vienalga, vai no Kremļa, vai Briseles, vai Vašingtonas, tikai "pielies eļļu ugunī".
    Un tāpat arī nesaprotu - kā gan Assads spēj izmantot Jūsuprāt, neeksistējošu konfliktu? Labi, iespējams eskalēt, bet šaubos ka viņš būtu tik talantīgs, ka spētu radīt kādu konfliktu savu mērķu sasniegšanā (hm, kādu?) no ax nihilo.

  • vvinlv 1 > Dzimmijs13  

    2016. gada 20. aprīlī, plkst. 17:42

    Es gribētu uzdot pretjautājumu- no kurienes Tu iegūsti informāciju par to kas notiek pasaulē un Sīrijā konkrēti, vai Tu vispār seko līdzi šādiem,teiksim, globāliem notikumiem, vai vnk paļaujies uz latv.meisnstrīma postsovjetisko pasaules uztveri, no kuras veido savu izpratni?

  • dzimmijs13  

    2016. gada 20. aprīlī, plkst. 18:42

    Nu paga, paga, to ka esmu nejēga, šķiet jau novienojāmies. Nekad neesmu kaunējies no tā, ka nezinu neko. Bet tad lūdzu, cienītais, Jūs, kuram piemīt padziļināta, visaptveroša izpratne par vispasaules notikumiem, to cēlonības veidojošo faktoru kopumu, acīmredzot sīki un smalki ziniet atbildes uz visiem jautājumiem, jau sen atbrīvojies no pilnīgi visiem padomju laika domāšanas šabloniem, paskaidrojiet - kādā veidā iespējams kādā vietā organizēt konfliktu, pilnīgi pretēju tajā konkrētajā vietā esošajiem reliģiskajiem, nacionālajiem, vai idejiskajiem stereotipiem? Proti, kā iespējams ka sanaidot Sīrijas sunnītus un šiītus, kā Jūs apgalvojāt, "izmanto šiītus tikai aiz politiskiem un ģeopolitiskiem, ne reliģiskiem motīviem", tātad, nekādas reliģijas?

  • vvinlv 1 > Dzimmijs13  

    2016. gada 20. aprīlī, plkst. 19:06

    Reliģiskais sektantisms nav ne arābu pavasara, ne Sīrijas pilsoņu kara cēlonis, bet šajā karā, kurš tik ilgi turpinās pateicoties Krievijas pūlēm, tas atradis auglīgu augsni.. nedomāju ka man tagad būtu jāpārstāsta kurš kurā pusē karo un kāpēc, it kā man nebūtu ko darīt, nu bet kādu brīvdienās vakaru pie tējas varam par to parunāt, Kores kungs:)

  • dzimmijs13  

    2016. gada 21. aprīlī, plkst. 6:46

    Paldies par uzaicinājumu, bet varam arī parunāt šeit, atbildi variet mierīgi uzrakstīt brīvdienu vakaros, nav nekāda steiga. Jo būtiskais taču ir patiesības noskaidrošana (jā, zinu, zinu ka ar ierobežotās būtnes uztveri visu cēloņsakarību kopumu vienalga nenodefinēsim, bet nu vismaz vadlīnijās), un ņemot vērā rakstā pausto atzinumu definēt "pamatotas un argumentētas raizes". Lai arī, saprotams, raizes tomēr apriori ir iracionālas, grūti formulējamas, bet tomēr vēlams pacensties.
    Tātad, par "Krievijas pūlēm kara uzturēšanā", domāju piekritīs ikviens, tas acīmredzams. Neizprotama iemesla pēc Kremļa vadība uzskata ka cildenāk ir "visu oikumeni" novilkt līdz boļševiku degradētajam nabagmājas līmenim, nevis pacelt savu valsti, lai arī resursu tā izpildei viņiem vairāk kā jebkuram. Labi, tā cita tēma, bet te nonākam pie raksta tēmas uzstādījuma - vai neiznāk tā, ka velkomisti, vēlēdamies uzņemt pilnīgi visus bēgļus (ērtības labad lietosim šo apzīmējumu), izpilda Kremļa programmu? Domāju, nav vērts atgādināt vecum veco boļševiku (un ne tikai) paņēmienu sajaukt tautas lai cilvēki, savstarpēji kašķējoties, nesāk domāt ko dara "augšas", tas skaidrs tāpat.
    Otrkārt, labi, lai arī reliģiskais sektantisms nav arābu karu tiešais un vienīgais cēlonis, bet baidos ka bez šāda faktora (neatkarīgi, kuri) nespētu tik sekmīgi izraisīt asinsizliešanu. Un, ievedot Eiropā lielu bēgļu daudzumu, šis faktors taču nekur nepazūd, bet tieši pretēji, pārtaps par personiskās identitātes pamatfaktoru, attiecīgi, apziņā vēl vairāk absolutizēts. Un Kremļa "pūļu augļi nobriedīs vēl vairāk".
    Un protams, bez jau minētā, ir arī bažas ka visas mūsu mīļās Eiropas Savienības vadība "peras kā vista pa pakulām", bez mazākās nojēgas ko īsti darīt. Kas starp citu, arī varētu būt Kremļa panākums.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Anatols Franss

Iesakām

  • 2014. gada 1. jūlijā, plkst. 6:06

    Ivars Ījabs: Mans traģiskais varonis (27)

    Mana izvēle oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būtu skaidra. Es balsotu par Zatlera Reformu partiju. Tieši tā – es nepārrakstījos. Patiesībā šī partija vienmēr ir bijusi tieši Zatlera Reformu partija un kā tāda arī paliks.

  • 2016. gada 24. martā, plkst. 8:28

    Māris Bērziņš: Es no šīs pasaules neko labu nesagaidu (1)

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Labākais prozas darbs" Māri Bērziņu par romānu "Svina garša", kas iznācis apgādā "Dienas grāmata" sērijā "Mēs. Latvija XX gadsimts".

  • 2017. gada 12. janvārī, plkst. 5:21

    Ieva Viese-Vigula: Burāt vai mīņāties uz vietas

    Recenzija par Rona Klementa un Džona Maskera animācijas filmu "Vaiana".

  • 2012. gada 14. aprīlī, plkst. 10:04

    Andris Gauja: Vēstule no 6. nodaļas (noslēgums) (23)

    Īsai sajūsmai par manu filmu režisora profesiju sekoja Vara arvien pieklājīgākas, formālākas replikas, kā arī aizvien biežāka viesošanās blakus kamerā.

  • 2012. gada 13. septembrī, plkst. 8:09

    Staņislavs Ļvovskis: Es mostos. Gandrīz katru nakti ap trijiem (5)

    skumīgs dzīvnieks. no Vjetnamas atvedu. koka, klibs. ar lielām acīm. nopirku Hošiminā. dzīvnieks ne uz ko vairs necer. actiņas nemirkšķina. stāv man uz grāmatu plaukta un skatās, un nemirkšķina.

  • 2014. gada 9. maijā, plkst. 7:05

    Lote Kernere: Breaking news

    Kamēr mēs te sēžam, tur tiek anektēta brīva valsts. Tas pats var notikt arī ar mums, tas ir reāli – visi to saka! Mēs nevaram tā vienkārši sēdēt un izlikties, ka tas nenotiek. Nākt uz darbu katru dienu, it kā nekas nebūtu noticis!

  • 2013. gada 10. janvārī, plkst. 8:01

    Elīna Cire: Labāk nekā Disnejlenda

    Pagājušā gada nogalē laikmetīgās performatīvās mākslas festivāls "Diskurs" Gīsenē notika jau 28. reizi. Aizsācies 1984. gadā, tas joprojām pastāv kā studējošo iniciatīva – visu, sākot ar programmas atlasi, finanšu piesaisti un beidzot ar pašu sīkāko organizatorisko nieku, veic studenti paši.

  • 2013. gada 4. decembrī, plkst. 7:51

    Ērika Bērziņa: Mazie meža dīvainīši

    Grāmatas var lasīt visdažādākajos veidos (pāris no tiem jums atklāju), bet pats galvenais, lai ir vēlēšanās to izlasīt. Un šajā gadījumā tā tas ir. Var lasīt vēl un vēl, izbaudot gan valodu, gan sižetu.



Kultūras Ministrija
vkkf