Agnese Krivade: Kaut arī es staigāju tumšā ielejā (4)

  • vvinlv 1 > snorke  

    2016. gada 25. martā, plkst. 10:29

    -braucu ar taksi uz pilsētu, šoferis transā skaļi klausās korānu
    -zvana telefons- mēs gribētu nofilmēt jūsu uzņēmumu
    -es neesmu Latvijā
    -bet kādreiz taču būsiet
    -jā
    -bet es nevaru atļauties izsviest naudu pa logu, nodomāju, un vispār- visi logi vaļā
    -aizver tos logus- idiot

    -kāds puisis runāja ar telefonu ar savu tēvu, iesvieda to ūdenī, izvilka no somas AK-47 un nošāva 38, ievainoja 39, kaimiņos

    -un ko es varu atļauties?
    -nopirku Fatimas rociņas- 4 dināri gabalā, smukas
    -tā nav Fatimas rociņa? to sauc par Hamzu?
    -nepazīstu nevienu Adilu, tikai Saīdu un Hasanus

    p.s.man nav feisbuks, bet tas ir cits stāsts

  • akmens  

    2016. gada 25. martā, plkst. 16:52

    Agnese! Tev nav valodas izjūtas. Es nopirku kebabu un apēdu to kā hotdogu. Latvijas rakstniekiem ir kopsaucējs - provinciāļi.

  • vvinlv 1  

    2016. gada 25. martā, plkst. 20:10

    Akmen, tu par maz esi čatojis ar sievietēm- tas ir par locekļi stāsts:D

  • avral  

    2016. gada 26. martā, plkst. 11:50

    skumdina. bet patīk.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2016. gada 14. martā, plkst. 6:48

    Māris Zanders: Lielais Brālis – kaprīzs un paviršs (10)

    Kāpēc tiek uzskatīts, ka nepieciešami ir tieši ierobežojumi, nevis pastāvīga, efektīva izskaidrošana? Acīmredzot tiek pieņemts, ka liela daļa indivīdu nav pietiekami apzinīgi, nespēj domāt tālāk par šodienas komfortu.

  • 2014. gada 22. aprīlī, plkst. 19:04

    Laima Kota: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominante kategorijā "Labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem", rakstniece Laima Kota atbild uz "Satori" uzdotajiem jautājumiem.

  • 2015. gada 10. novembrī, plkst. 5:51

    Anete Ašmane: Piezemētais ugunsputns

    30. oktobra vakarā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sniedza koncertu, klausītājiem piedāvājot Gijoma Konesona "Uguņošanu", Emanuela Sežurnē Dubultkoncertu vibrofonam, marimbai un orķestrim un Igora Stravinska svītu "Ugunsputns".

  • 2015. gada 16. martā, plkst. 6:03

    Ivars Ījabs: Vārdu, māsa! Vārdu! (8)

    Runājot par Valsts prezidenta vēlēšanām, varbūt tomēr ir vērts pievērsties dzīviem cilvēkiem, nevis abstrakti bailīgām runām par kritērijiem. Protams, tas prasa zināmu atklātību un drosmi.

  • 2012. gada 18. oktobrī, plkst. 23:10

    Anita Mileika: Un no kaut kā pārbīstas sirds (23)

    Bet es pa to laiku vēroju upes krastā stāvošu sievieti. Viņa rūpīgi pēta dzelmi, tur viņas klusā brūce. Tās dēļ viņas bērni vairās pie viņas nākt.

  • 2014. gada 12. augustā, plkst. 1:08

    Raimonds Jaks: Vārdi (1)

    Gastons zināja tikai bišu vārdus. Šos vārdus viņam bija nodevis tuvākais kaimiņš, kurš bija zinājis arī zirgu, čūsku un visādus citādus vārdus; tos viņš bija uzticējis kādam citam vai aiznesis sev līdzi kapā.

  • 2014. gada 28. maijā, plkst. 0:05

    Raimonds Jaks: Laulību tirgus (2)

    Jēdzienam "aprēķina laulības" pie mums ir nelāga pieskaņa. Vētrainas mīlas neprātā balstīta laulība mums morāli šķiet pieņemamāka nekā auksti izsvērta un darījuma veidā noslēgta savienība.

  • 2013. gada 16. septembrī, plkst. 1:09

    Jānis Streičs: Īstā dzīve ir līdz četrpadsmit gadiem (1)

    Sadarbībā ar projektu "Garā pupa" mēs turpinām sarunas ar cilvēkiem, kuru sasniegtais latviešu kultūrā varētu iedvesmot un mudināt vecākus pievērst vairāk uzmanības saviem bērniem - arī viņi noteikti ir talantīgi un spējīgi.



Kultūras Ministrija
vkkf