Svens Kuzmins: Kad svētais karš būs uzvarēts (3)

  • akmens  

    2016. gada 12. februārī, plkst. 9:23

    Autor! Paņem vārdnīcu un izlasi par ego-distonisko homoseksuālismu, tad tev vairāk negribēsies rakstīt par to, vai labāk būt nēģerim vai zilam?

  • Dāvids Vikmanis 1  

    2016. gada 12. februārī, plkst. 14:14

    Lieliski!

  • Anda Baklane 1  

    2016. gada 13. februārī, plkst. 18:46

    Vai man vienīgajai šķiet, ka svētais karš šī stāsta noslēgumā tika uzvarēts pārāk pēkšņi?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2017. gada 6. februārī, plkst. 5:31

    Māris Zanders: Jauni aktieri ieilgušā seriālā

    Pēc zināma pārtraukuma politiskajā retorikā – ar to saprotot partiju piedāvājumu gaidāmo pašvaldību un parlamenta vēlēšanu ciklā – atgriežas cīņa pret korupciju.

  • 2015. gada 26. februārī, plkst. 6:02

    Maija Doveika: Es domāju, ka būšu Rainis (2)

    Kāpēc aktierim ir izdevīgi būt vājam? Kāpēc cilvēkam ir jānomirst, lai taptu par kaut ko lielāku? Kāpēc Rainis Maijai Doveikai ir tuvāks par Aspaziju? Skatieties sarunu Nacionālā teātra aizkulisēs.

  • 2014. gada 6. novembrī, plkst. 14:11

    Ieva Viese-Vigula: Zelta zirgs un dvēselīte

    Diemžēl jau ar šo iepazīšanos sākas virkne neskaidrību tālākajā sižeta virzībā, bet pati pirmā lieta, ko šī mazā spēle rada, ir vēlēšanās Antiņu visu filmu uzlūkot par mazo nabadziņu. Tāds jauks puisītis, ar zilām actiņām un gaišiem matiņiem, kā viņam neiet!

  • 2014. gada 30. oktobrī, plkst. 6:10

    Ilze Fedosejeva: Herberts Cukurs. Rūgtais Cukurs (13)

    Runājot par to, kas mākslā atļauts, der atcerēties, ka mākslinieks ir tiesīgs brīvi izvēlēties ne tikai mākslas darba saturu, bet arī formu. Un tas nozīmē, ka mākslā vēsturiskie personāži var pieņemt visdažādāko veidolu.

  • 2013. gada 22. augustā, plkst. 22:08

    Imants Auziņš: Tas mirklis vien! Mirkli dzīvot vērts

    Un paši sevi tiesājam nepielūdzami, skarbi. Turpinām dieva iesākto, bet diemžēl nebeigto darbu: sevi veidojam tālāk, bet citreiz – no pašiem pamatiem granītā, ģipsī, mālā, un tas – viens no grūtākiem amatiem.

  • 2013. gada 24. decembrī, plkst. 8:12

    Sabīne Košeļeva: Pelmeņi (2)

    Es taču bērnībā vienmēr pamanīju, ka tās ūsas ir atlīmējušās, ka no mēteļapakšas ārā rēgojas džinsu bikses un ka Ziemassvētku vecītis ož pēc cilvēka.

  • 2012. gada 21. jūnijā, plkst. 8:06

    Daniils Harmss: Trīs vēstules Tamārai (10)

    Es stāvu un domāju: "Mīl taču, skaidra lieta, ka mīl, ja jau tik tālu nonākusi! Redz, kādā viltīgā manierē atzinusies! Bet kura? Tāds, lūk, jautājums. Ak, kaut nu tā būtu viņa! Tas ir, Tamāra!"

  • 2014. gada 24. jūlijā, plkst. 8:02

    Aptauja: Bērnības mīļākā grāmata (4)

    Pirmā baudāmā lasīšanas pieredze nereti saistās ar gluži intīmām atmiņām – vai to ir lasījusi priekšā māte, vai arī tā paslepus lasīta vēlu naktī zem segas ar lukturīti, jo jau sen bija pagājis noliktais gulētiešanas laiks.