Iveta Ratinīka: Stenogrammas (2)

  • mazliet_lotes  

    2016. gada 9. janvārī, plkst. 12:05

    Ja šis būtu krājums, es to nopirktu. Ļoti patīk Ivetas rudens un ziema.

  • poppy tears  

    2016. gada 12. janvārī, plkst. 19:13

    klusēt ar ādu.
    klusēt ar ādas nepieskaršanos taustiņiem.
    klusēt ar acu neatvēršanu.
    klusēt ar neelpošanu.
    klusēt.

    UN tagad pavēles formā

    aizveries ar ādu
    aizveries ar ādas nepieskaršanos taustiņiem
    aizveries ar acu neatvēršanu
    aizveries! neelpo!
    aizveries!
    aizver

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja gribat zināt manu viedokli, būt par jebkura dzimuma pārstāvi ir vienlīdz draņķīgi.

    Patija Smita

Iesakām

  • 2015. gada 9. aprīlī, plkst. 6:04

    Satori aptauja: Mana ienaidnieka ienaidnieks – mans draugs? (3)

    Cik izplatīta un pieņemama ir prakse, kad politiskie pretinieki atsevišķos jautājumos viens otru atbalsta, it sevišķi, ja runa ir par politiskiem spēkiem, no kuriem viens ir pozīcijā, otrs – opozīcijā?

  • 2016. gada 17. jūnijā, plkst. 12:31

    Oļegs Dormans: Neko interesantāku iedomāties nav iespējams (1)

    Mēs tikāmies ar Oļegu Dormanu, lai parunātu par nepiepildīto vēlmi uzņemt spēlfilmas, par kino kā instrumentu, kas ļauj strādāt ar laiku, par viņa dokumentālo filmu varoņiem un sarunām televīzijā.

  • 2013. gada 25. aprīlī, plkst. 2:25

    Zane Radzobe: Seši stāvi tumsas (4)

    Nav jēgas jautāt, ko ar "Makbetu" gribēja pateikt Šekspīrs vai kā lugu interpretējis režisors. Kaut arī luga ir lasīta uzmanīgi un tās nozīmes ieaustas izrādes metos. Tikai – neviens jums te nepateiks priekšā, kur meklēt.

  • 2013. gada 3. janvārī, plkst. 0:01

    Māris Prombergs: Aiz aizkariem paslēpta pilsoniskā atbildība (15)

    Uzdrīkstēšos atvērt aizkarus pilsētu dzīvojamo māju pirmajos stāvos, atklāt vairākus kontrastus starp privāto un publisko telpu un norādīt, kā tie palīdz saprast pilsētvides sociālās dzīves pieredzi un ietekmē latviešu pilsoniskās atbildības izpratni.

  • 2013. gada 17. maijā, plkst. 11:05

    Žoržs Uaļļiks: Redzu dzirdu klusēju (6)

    Man liekas visa kafija ir blīvi pielīmēta iekšpusei un degunausukaklam it kā pa seju izvērts trafarets un katrs iedzer gabaliņu tortes un tā kā torte nokrīt atpakaļ uz pakaļkājām dīvāni svin svētkus - cik bezcerīga lieta

  • 2015. gada 6. novembrī, plkst. 5:49

    Vilis Lācītis: Rozīte (3)

    Īstam darbarūķim brīvdienām ir divi varianti. Pirmais ir tad, kad darba nav. Otrs variants gadās tad, kad sēdi objektā, uz sitiena padarāmais viss izdarīts un tu tupa gaidi, kad atvedīs materiālus.

  • 2012. gada 6. jūnijā, plkst. 8:06

    Gundars Grasbergs: Aktierspēli var aizvietot vienīgi ar dzeršanu (9)

    Nu kā var nospēlēt ārprātu? Tās ir konkrētas, vēl vairāk koncentrētas darbības. Protams, savs organisms izrādes dienā ir jāpierunā, lai ko tādu nospēlētu.

  • 2016. gada 22. martā, plkst. 5:00

    Ingmārs Freimanis: Skeletu deja jeb kad tētiem ir bail

    Pinokio stāsta pasniegšanu no skeletu perspektīvas var uztvert kā metaforu, ar kuras palīdzību netiek pievienoti jauni elementi, bet, tieši otrādi, – tiek noņemts viss, kas stāstam uzaudzis 133 gadu laikā.



Kultūras Ministrija
vkkf