Nikolā Ozano: Ārzemju skatītāja vēstule slavenam režisoram (63)

  • Indra Valande  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 9:42

    Hermanis par sevi patāvēs pats.Protams ,ka arī "par Latvijas kultūru viszinošajam"raksta autoram var būt savs viedoklis. Lasot radās šoks par mūsu kultūras(filmu,teātra izrāžu utt.)noniecināšanu.

  • Gunta Sloga  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 10:00

    Paldies autoram par rakstu. Kaut katram latvietim būtu tik dziļa un izjusta mīlestība pret latviešu kultūru kā Nikolā, kā arī spēja savus argumentus paust bez liekām emocijām un uzbrukumiem oponentiem.

  • Agnese Krivade 1  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 10:29

    Izcili Nikolā paldies, tu esi īsts intelektuālis un džentelmenis. Paldies arī, ka tu tici Latvijai un ar tādu mīlestību raksti par tās kultūru. latviešiem tas ir svarīgi, un arī, tas ir gudri, jo tikai tā runājot pastāv iespēja, ka tevi kāds sadzirdēs. man pašlaik iestājusies jau nolieguma fāze. ne tikai latvijas bet jebkādas nacionālas identitātes; nevaru iedomāties nevienu piemēru, kāpēc tā būtu kaut kas labs un īpašs. gribu dzīvot, it kā tās nebūtu.
    vakar runāju ar kolēģi no Ungārijas, kura no turienes aizbrauca tieši kad sākās Orbāna uzvaras gājiens, jo viņa neredzēja, kā būtu iespējams turpināt dzīvi sabiedrībā kur veselo saprātu un mīlestību uzvar labējais ekstrēmisms. viņa, izrādās, šim visam, ko es pieredzu pašlaik, gājusi cauri jau pirms kāda laika, un dalījās padomos, ko darīt, kad vecāki pie svētku galda sāk hate speech pret musulmaņiem. viņa no Briseles tālāk brauc uz ameriku. viņa teica: es vienkārši vairs nevaru braukt atpakal uz Ungāriju.

  • kuģis  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 10:55

    Šausmas, cik augstprātīgs un neokoloniāls teksts.

  • kuģis  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 10:57

    T.i., cik franči ir politizēti un visu grib iebāzt kaut kādās primitīvās kategorijās. "Mēs gudrie un kulturālie eiropieši mācīsim jums, barbariem, dzīvot." Diemžēl šādu nostāju pārstāv satori tipa inteliģence.

  • polus  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 11:15

    Pirms komentēt tālāk, vienkāršs jautājums raksta autoram: vai Jūs savam mājoklim mēdzat aizslēgt durvis?

  • aijaaija  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 11:23

    protams, ka vidusmera eiropietis doma tieshi to pashu, ko Hermanis, tikai atskiriba ir tada, ka vacieshi, piemeram, publiski neizteiksies par to... tiek klusets un burksets virtuves, ka padomju laikos, bet publiski atzit visi baidas. Hermanis bija naivs, ka pateica patiesibu un domaja, ka nu tagad tik bus.

    Freiheit hat Vorteile • vor 12 Tagen
    Gut für ihn,daß er als Lette international aktiv ist und überall Angebote für seine Arbeit kriegt.
    Wäre er Deutscher,der am Tropf der "Öffentlich-Rechtlichen" oder der hiesigen,von Steuergeldern verwöhnten Einheits-Kulturszene hängt,wäre seine Karriere jetzt beendet.

  • aijaaija  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 11:32

    ak ja - raksta tulkojums: un kads atvieglojums, ka tada cauruma atradam vienu sakarigu teatri :PP

  • Peteris Bankovskis 1  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 11:50


    Jakobīnisms, šķiet, frančiem nepāriet, lai gan kopš Jakobīņu kluba dibināšanas ir pagājis daudz laika. Es neesmu studējis École Normale Supérieure un nepārzinu aizkulises, tāpēc aizvien varu tikai brīnīties, kā var tik ērtā kombinācijā saplūst 'Liberté, égalité, fraternité' ar sūru etatismu. Tāda ērta kombinācija, kas te publicētā raksta autoram, piemēram, ļauj nekaunīgi pamācīt Alvi Hermani: "Jūs kādreiz esat teicis, ka mēdzot mainīt savu viedokli. Varbūt šis tiešām ir īstais brīdis to darīt?"

    Un droši vien izlikties neredzam, ka, piemēram, svētdien notikušajā Francijas municipālo vēlēšanu II kārtā uzvarēja " administratīvais resurss." Ar skaidri definētu nolūku: ierobežot brīvību, tostarp arī vārda brīvību. Taču ne jau mums no malas būs mācīt citiem politisko kultūru. Gribu tikai atgādināt, bet ne atstāstīt atšķirīgās pieejas trīs zemēs pret trim ievērojamiem literātiem pēc otrā pasaules kara – šie rakstnieki ir Knut Hamsun, Ezra Pound un Robert Brasillach.

  • Godo  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 12:21

    Daži komentāri, kuros pausts neviltots sašutums par to, ka "kaut kāds" francūzis atļāvies nicīgi (ar nepietiekošu pietāti) izteikties par latviešiem un latviešu "dižo" kultūru, par mūsu provinciālismu liecina vēl daudz vairāk kā Hermaņa ksenofobiskais vai teiksim mūsdienīgāk - putinistiskais izlēciens. Autors visu atzīmējis pareizi. Nav par ko iebilst. Tikai jāpiekrīt.

  • ckzs  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 12:26

    Raksts aizbildnieciski pamācošais tonis ir kaitinošs. Tāpat dalīšana progresīvās eiropas un Putina nometnēs ir absolūti infantila, it kā cilvēks nevarētu reizē iebilst Merkeles "refugees welcome" kļūdainajai politikai un kritizēt Islamu, paralēli aizstāvot, piemēram, geju tiesības, vai jebkuru citu brīvību, kas ir diezgan loģiski, jo Islams ir ideoloģija, kas iestājas pret visām šīm brīvībām.

    Autors konstruē kaut kādu stereotipisku iedomu pretinieku un tad cenžas atspēkot tā pozīciju ar pedagoģisku kaunināšanu, apelēšanu pie autoritātēs un biogrāfiskām atkāpēm, cenšoties pārliecināt, ka cilvēks, kas nav beznosacījumu sajūsmā par bēgļiem, nepieciešami ir arī pret eiropas demokrātiju kā tādu un noteikti ir Putina vai Lepēnas aģents - nožēlojami primitīva taktika.

    Teksts ir pilns ar kreisā liberālisma klišējām un izskatās, ka autors pat to pat sevišķi nekaunās, jo tiešām domā, ka pasaule ir intepretējama ar primitīvu progresīvs/reakcionārs opozīciju pāri, gluži kā no padomju gados izdotas grāmatas priekšvārda.

  • Dāvids Zalāns  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 12:26

    "Vēl toreiz mēs spriedām, ka bez Lailas Pakalniņas "Kurpes" (1998) latviešu mākslas kino nekā skatāma nav. Tikpat kā nebija arī rokmūzikas."

    Šis teikums būtu smieklīgs, ja raksta autors sevi nepasniegtu kā cilvēku, kurš [teōrētiski] orientējas kultūrā, tai skaitā Latvijas kultūrā. Un šeit ar dažādu autoru uzskaitīšanu kā sākumskolā nepietiks. Un, negribot pieļaut klasisko kļūdu, attiecinot cilkvēka zināšanu robus vienā jomā uz zināšanām citā, nākas diemžēl secināt, ka arī liberālisma izpratne Ozāno kunga versijā tiek pasniegta kā dziļi subjektīvizēta - tik spēcīgu dalījumu labs/slikts kategorijās, šķiet, mēs varam lasīt tikai galēji radikālu [nacionālistu/islama radikāļu/kreiso radikāļu] publicistu viedokļos.

    Mūsdienu kosmopolītiskā un pacifistiskā sabiedrība diez vai būs uzskatāma par sevišķi kosmpolītisku vai pacifistisku, ja katram Alvim Hermanim, katram cilvēkam ar nedaudz atšķirīgu viedokli kādā jautājumā, liks to mainīt un pielāgot "tam pareizajam". Un tieši šī ir autoritāru sabiedrību, pret ko [it kā] Ozāno kungs tik ļoti iestājas, iezīme.

    Ja raksta autors tik ļoti nebūtu pārņemts ar sava viena, pareizā skatījuma apzināšanos, tad varbūt šāds raksts nemaz nebūtu tapis, bet vienlaikus varbūt autors arī spētu izprast, ne tikai, kas ir liberālā demokrātija, bet varbūt pat Francijas kultūru un beigu beigās - arī Latvijas.

    Līdz ar to neatliek nekas cits, kā novēlēt Ozāno kungam, lai viņa sirdī ienāk 1871.gada pavasaris ar vismaz nelielu, bet tomēr - īstu vācu kvalitāti, paceļot spriedumus par pasauli fundamentāli jaunā, augstākā, ne tik primitivizētā un bērnišķīgā, līmenī.

  • Skābene  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 13:00

    Tikai neliels precizēzums- kā Jūsu kaimiņiem, daudzajiem musulmaņiem ar sieviešu tiesībām un attieksmi pret homoseksualitāti? Un vēl, pieminējāt "vainīgo" nāciju atbalstāmo politiku, vai Jūsu voluntārā ierašanās būtu, par piemēru stādītās Francijas, koloniālās pagātnes grēku izpirkšana?

  • Maija Roze  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 13:27

    Loti labs raksts. Loti personiigs, taadeel arii ne visi piemeeri buus maneejie. Bet taa ir tiesa, un nav tur par ko uztraukties, ka daudz viduveejiibas, un par katru peerli ir jaapriecaajas. Ka japieliidzina uz augshu, nevis jaavelk uz leju. Mani cilveeki no Eiropas keras pie jebkura piemeera, jebkuras talanta izpausmes, jebkura domas briiviibas apliecinaajuma, lai izceltu labaako un staastiitu par Latviju. Ir tik daudz pievilciiga un dabiska. Daudzas lietas arii neatrod, jaapiekriit par rokmuziku.
    Satori buutiiba jau ir apvienot domubiedrus un izgliitot, daliities, raadiit citas perspektiives. Driizaak buutu jauztraucas, ja taada portaala nebuuutu. Vienmeer liekas diivaini tie noniecinoshie komentaari, jo es personiigi viesojos tikai portaalos, kas man interesanti, bet no otras puses tas jau ir it kaa labi. Tas tikai noziimee, ka cilveeki lasa, kaut kritizee.

    Tikpat diivaini liekas arii man autora piemineetais, ka vieteejo, kas dziivo konkreetajaas valstiis liidzaas patreizeejiem draudiem, domas kaut kaa neskaitaas. Vinu tolerance un attieciibas ar saviem kaiminiem kaads shajaa galaa uzskata par nenopietnaam. Piemeeri no personiskaa pieredzes tiek apshaubiiti. Situaacija demonizeeta.
    Ja pa nopietnam, tad personiskaa pieredze ir taa kas skaitaas, ne sveshu staastu paarstaastiijums un vienu lauzu iipashiibu piedeeveeshana citai lauzu grupai.

    Ne noniecinaat droshiibas iestaades, bet atbalstiit sho profesiju prestizhu; izgliitoties, maksaat nodoklus, lai sabiedriiba var uztureet savu sociaalo sisteemu. Kaut kaa tomer nostaaties par, nevis pret. Kritika un ironija ir nepiecieshama kaa eest, bet ne pastaaviigs sarkasms un dzeeliigums, kaarteejo izgaashanos gaidot.
    Neviens neveelas karu, droshiibas dienesti stradaa, kriize ir nopietna, bet cilveeciskums nepazuud.
    Taadas paardomas, dziivojot divas valstiis. Tur, kalnam paari, citi kalni ir.
    Un briti vakar svineeja sava astronauta doshanos kosmiskajaa telpaa, tuukstoshiem beernu zinatnes muzejaa sajuusmaa veeraas debesiis ekraanaa. lepnums.
    Ir tik daudz skatu punkti.

  • Ingmāra Balode  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 13:29

    Paldies, Nikolā!

  • Sierrealiste  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 13:49

    Nezinu, nezinu, lai gan uz dzīvi skatos diezgan liberāli, man, šādu viedokli izlasot, rodas jautājums "kas vainas monokultūrālai sabiedrībai"? Ņemot vērā Latvijas pieredzi ar imigrantiem, saprotu cilvēku negatīvo attieksmi (nevērtējot kategorijās labs - slikts). Pieņemu, ka liela daļa latviešu justos ideāli, ja Latvija peldētu kaut kur jūrā uz salas līdzīgi kā, piemēram, Islande  
    Diemžēl mums tas nav lemts, jo esam viens ielāpiņš uz Eiropas raibā deķa. Kādi mēs esam un kādus mūs gribētu redzēt citi - ļoti sarežģīts jautājums. Individuālajā līmenī, ja cilvēkam esot attiecībās tiek pieprasīts, lai viņš mainās, parasti ir kaut kāda robeža, līdz kurai iespējams pielāgoties. Aizdomājos par to, ka mums tomēr ir atšķirīga vēsture no citām ES valstīm. To laiku, ko viņi pavadīja mācoties pieņemt kultūru dažādību, mēs pavadījām, pretojoties agrasīvai, okupācijas kultūrai. Protams, bez šaubām, lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju nāktu par labu kļūt atvērtākiem, bez šaubām. Taču diez vai tas notiks pār mums nolaižoties varavīksnes fejai, pavicinot burvju nūjiņu un TADĀ! Attīstība taču notiek pakāpeniski, kad jaunas idejas uzspiež tām negatavai sabiedrībai, diez vai tur kaut kas labs sanāk.
    Par pašu Franciju runājot - kad viņi, pret kaut ko protestējot, iziet ielās, un dedzina mašīnas, man tas liekas galīgi greizi un nepareizi. Kā tā drīkst, bojāt citu cilvēku, nevainīgu un pie tam savējo mantu! Vai man tagad pieprasīt viņiem mainīties?

  • ckzs > maija roze  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 14:47

    Ja negatīvas personīgās pieredzes vispārinājums tiek uzskatīt par vāju argumentu, tad kāpēc ar pozitīvu pieredzi vajadzētu būt savādāk? Tā jebkurā gadījumā būs vāja indukcija, neatkarīgi no satura. Ja man uz ielas kāds bēglis atņem naudu, tad nebūtu pareizi sacīt, ka visi bēgļi ir laupītāji, bet arī, ja man kaimiņos dzīvo brīnišķīgs bēglis, tad nav pamata uzskatīt, ka visi bēgļi ir likumpaklausīgi. Personīgā pieredze ir ļoti šaura perspektīva abos gadījumos, tāpēc tā nevar strādāt kā arguments.

  • jdjd  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 15:13

    Jauki komentāri, ja neskaita tos draugu: "Paldies, Nikolā!"
    Vispār jau man bija licies, ka 'progresss' un 'humānisms' ir tāds oldskūls, ar visām augstajām kultūrām, Mākslām un izcilībām.
    Un par rokmūziku arī džekam nav taisnība, ja mēs pieņemam, ka kāds var pateikt, kas ir laba māksla, un kas nav.

  • ckzs  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 15:52

    Jā, par rokmūziku Ozano runā pilnīgas muļķības - 1996 gadā bija daudz laba andergraunda, kaut vai tā pati Kartāga un citas grupas. Vai arī viņš iedomajās, ka LV 2 miljonu valstī, kas pirms pieciem gadiem ir piedzīvojusi radikālas socekonomiskās pārmaiņas un cīnās par izdzīvošanu, būs pilns ar MTV zvaigznēm un rietumeiropas līmeņa laikmetīgā kultūra, jo viņam tā gribas? Kad cilvēces vēsturē ir noticis kaut kas līdzīgs?

    90tajos cilvēki bija priecīgi, ja izdevās nopirkt Bords Eve margarīnu, bet, redz, šim "kreisi progresīvajam" gribējās, lai 5 gadu laikā Latvija būtu radījusi vecās eiropas tipa sabiedrību, kas formējusies vairākus simtus gadu.

    Autoram droši vien bija bail atstāt savu Francijas valdības subisdēto dzīvokli centrā un iepazīt Rīgas kultūru, kas, loģiski, ļoti atpalika no rietumu metropolēm, bet nebija akurāt arī tik bezcerīga.

  • dzimmijs13  

    2015. gada 16. decembrī, plkst. 15:55

    Feihtvangaram ir brīnišķīga grāmata: "Lapsas vīna kalnā". Un izskatās ka vēsture atkārtojas. Kā parasti. Jo, lai cik skumji tas nebūtu, tieši brīnišķīgais Eiropas liberālisms šodienas migrantu krīzē ir visapdraudētākais.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Klasiska ir grāmata, ko cilvēki slavē, bet nelasa.

    Marks Tvens

Iesakām

  • 2015. gada 5. janvārī, plkst. 6:01

    Haralds Matulis: Latvija kartes centrā (11)

    Sabiedriskās attiecības ir mūsu laiku zinātne. Un gribam mēs to vai ne, bet fakts ir tāds, ka Latvija vienmēr ir bijusi Eiropai nozīmīgu notikumu arēna, un ģeogrāfiski mūsu zeme atrodas tieši pasaules centrā.

  • 2016. gada 24. martā, plkst. 9:50

    Latvijas Literatūras gada balva 2016: Labākais prozas darbs (1)

    Piedāvājam sarunas ar LaLiGaBa 2016 nominantiem katergorijā "Labākais prozas darbs": Noru Ikstenu, Māri Bērziņu, Gunti Bereli, Vladi Spāri un Ingu Žoludi.

  • 2016. gada 3. maijā, plkst. 6:26

    Pauls Bankovskis: Visas debesis ir skaidras

    Aristofans ap 420. gadu pirms Kristus rakstīja, ka mākoņi ir dīkdieņa aizbildņi, taču to nemitīgā mainība, kustība un diženums ir mēdzis uzvedināt arī uz krietni vien nopietnākām pārdomām.

  • 2013. gada 13. maijā, plkst. 7:05

    Haralds Matulis: Filozofija, laba dzīve vai lepnība (3)

    Vai, meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir laba dzīve, pareizais ceļš ir sekot savai sapratnei, atsakoties no paļaušanās jebkādai doktrīnai, tradīcijai un ticības dogmām, vai arī tā ir lepnība?

  • 2014. gada 27. decembrī, plkst. 1:12

    Jūlijs Gugoļevs: Bet ne par to runa (1)

    Desmit dienas uz korķa viņš bija, gan vienatnē dzēra, gan kompānijā, līdz pēkšņi tam sanāca saskaitīt pēc pudelēm tām, ko nesasita, ka nodzerts ir, šīm dienām ritot, viss, kas dienējot nopelnīts.

  • 2014. gada 4. decembrī, plkst. 8:12

    Anna Auziņa: Rozā sunītis (1)

    Lai iegūtu savā īpašumā tādu sunīti, vajadzēja ar diviem metieniem pilnībā nogāzt skārda bundžu piramīdu. Īsti nesapratu, cik reižu tas jāizdara, taču bija pilnīgi skaidrs, ka Kate to nepaveiks, arī es vai Toms ne.

  • 2012. gada 23. augustā, plkst. 9:06

    Zane Radzobe: Teātra skatītāja pienākums nav iedziļināties (23)

    Problēma ir tā, ka mums reizēm ir jāskatās izrādes, kurās režisoram nav, ko teikt, teātris nezina, kāpēc šī izrāde ir viņu repertuārā, skatītājs sēž, mirst no garlaicības un beigās, tā kā tagad ir pieklājīgi, pieceļas kājās un aplaudē ar ovācijām.

  • 2014. gada 8. decembrī, plkst. 6:12

    Pauls Bankovskis: Vismīļākais dzirnavnieks (7)

    "Kaķīša dzirnavu" kļūšanai par kādas nācijas mīļāko grāmatu varbūt nemaz nav nācijas kultūru raksturojoša nozīme, un tā vienkārši ir mūsu cilvēciskās vai bioloģiskās dabas ilustrācija.



Kultūras Ministrija
vkkf