Ričards Dovkinss: Dieva māns

2007. gada 15. martā, plkst. 15:50

komentāri (20)

  • Artis 15.03.07 22:49

    Tas ir Dokinss, Reini, Dokinss!

  • Artis 15.03.07 23:06

    Literatūras portālam varētu šķist interesanti uzklausīt Dokinsa domas par t.s. literātiem (intelektuāļiem, puskokā lēcējiem utt.): "I do feel somewhat paranoid about what I think of as a hijacking by literary people of the intellectual media. It's not just the word "intellectual." I noticed, the other day, an article by a literary critic called "Theory: What Is It?" Would you believe it? "Theory" turned out to mean "theory in literary criticism." This wasn't in a journal of literary criticism; this was in some general publication, like a Sunday newspaper. The very word "theory" has been hijacked for some extremely narrow parochial literary purpose — as though Einstein didn't have theories; as though Darwin didn't have theories. I applaud the idea that scientists, and scholars generally, can communicate their original ideas to one another in books that are read by people in other fields. My own books have been both popularizations of material already familiar to scientists and original contributions to the field which have changed the way scientists think, albeit they haven't appeared in scientific journals or been languaged up with incomprehensible jargon. They've been written in terms that any intelligent person can understand. I should like to see more people doing that. P.B. Medawar said that there are some fields that are genuinely difficult, where if you want to communicate you have to work really hard to make the language simple, and there are other fields that are fundamentally very easy, where if you want to impress people you have to make the language more difficult than it needs to be. And there are some fields in which — to use Medawar's lovely phrase — people suffer from "physics envy." They want their subject to be treated as profoundly difficult, even when it isn't. Physics genuinely is difficult, so there's a great industry for taking the difficult ideas of physics and making them simpler for people to understand; but, conversely, there's another industry for taking subjects that really have no substance at all and pretending they do — dressing them up in a language that's incomprehensible for the very sake of incomprehensibility, in order to make them seem profound."

  • rt -> Artim 16.03.07 1:24

    aprunājos ar tulkotāju, kas norādīja, ka, tā kā šim vārdam latviešu valodā nav konvenciālas rakstības, ir iespējami varianti: 1) Dovkinss, 2) Doukinss, 3) Dokinss.

  • antidepresants 16.03.07 9:27

    Es dotu priekšroku ekonomijai, t.i., "Dokinsam" nevis "Dovkinsam". Ar to konvencionālo rakstību arī ir smieklīgi. Dažiem īpašvārdiem ir konvencionālā rakstība, kas tomēr tāpēc nenozīmē, ka tā ir pareiza. Piemēram, Tildes dumais labotājs jums teiks, ka ir jāraksta "Sokrāts", lai gan pareizāk būtu "Sokrats". Un tādu piemēru ir daudz.

  • x 16.03.07 18:05

    es par Doukinsu - angliskā kaut kā

  • z3bra 16.03.07 20:59

    Tas Doukinss taču ir aizspriedumaināks un sterotipu pārņemtāks, nekā antifašista un tradicionālo vērtību aizstāvja krustojums.

  • Citrsmonz 19.03.07 0:02

    te tiešām nav nekādu filtru? :o

  • vidusjūra 20.03.07 10:55

    Štruntīgs tulkojums.

  • a, 20.03.07 20:21

    man šis Dokinss liekas kaut kāds dusmās degošs un nervozs. Tipa, raksta, dusmās zaudējis galvu, nevis mierīgā un philosophiskā ateismā. ja tev ir taisnība, nav taču, par ko uztraukties, ne? Manuprāt, par šiem jautājumiem ir jārunā daudz mierīgāk, jo tāpat jau pasaulē ir par daudz nevajadzīgas agresijas, inkvizīcijas, kaku maisiņu, utt., kas to visu apvij.

  • vidusjūra 20.03.07 22:54

    a, vai tev ir kāds konkrēts piemērs, kurā viņš rakstītu kā "dusmās zaudējis galvu", jebšu tu nespēj to atšķirt no dedzīguma?

  • ;P 21.03.07 11:20

    Vienkāršs bļe! Ja peņem, ka zinām, kādu postu nodara stūrgalvīgie un ietiepīgie jebkuru reliģiju pārstāvji, ir saprotamas šī autora taisnīgās dusmas (par cilvēku stulbumu) un attiecīgais izteiksmes veids. Bet ja šo tekstu lasa, ignorējot ideoloģisko polarizāciju, tb. lasa kā autonomu tekstu, jāsaka - švaki, Doukins, švaki. Zinātne atšķaidīta ar kaut kādu vizionāru filosofiju, bet priekš filosofijas kā tādas nedaudz par eksaktu... kārtējā gudrā cilvēka "eseja", kurai ir tikpat lielas tiesības uz "patiesību", kā kristiešu u.c. reliģiju esejēm. P.S. nevajag aizmirst, ka, piemeŗam, Rietumu civilizācijā - politikā un ekonomiskajā situācijā - uzaugušie pilsoņi lietas vērtē nedaudz ļoti citādāk ne tikai par tiem pašiem austrumu kolektīvisma kultūras pārstāvjiem, bet arī par mūsu latvju bāleliņiem...

  • vidusjūra 21.03.07 17:16

    "kārtējā gudrā cilvēka "eseja", kurai ir tikpat lielas tiesības uz "patiesību", kā kristiešu u.c. reliģiju esejēm." Tā ir grāmata, nevis eseja, un varbūt tu vēlētos pamatot, kāpēc viņam nav taisnība?

  • ;P 21.03.07 19:02

    Runājot par eseju, tas bija domāts, šeit publicētia sfragments, kas nu noteikti nav "grāmata". Un nē, es nevēlētos pamatot (P.S. es neteicu, ka viņam nav taisnības, es teicu, ka viņa darbs ir tikpat patiesīgs, kā reliģiski sacerējumi. kāda starpība, ja dieva vietā ir zinātnes aparāts?)

  • vidusjūra 21.03.07 21:04

    Grāmatas fragments nav eseja, un starpība starp ticību pārdabiskajam un zinātnisko metodi ir tāda, ka idiotiem kā tev ir pieejams internets, medicīna, transports, pārtika u.t.jpr.

  • ;P 21.03.07 21:27

    ha, ha, ha - tavs komentārs ir īsti doukinsa garā. paraksti vēl, Frīdvalds tāds neaktīvs palicies, vismaz tu man uzlabotu garastāvokli :)))))

  • vidusjūra 21.03.07 23:35

    Paldies par komplimentu.

  • antidepresants 22.03.07 22:59

    Paarfraazeejot Dokinsu, pat tie, kas saka, ka nav nekaadas starpiibas, lai nokljuutu, piemeeram, uz Loondonu izveelas Boing, nevis lidojosho paklaaju.

  • bet 05.06.09 22:51

    Vispār Dokinss ir tāds interesants tips. No vienas puses noliedz Dieva eksistenci (pa ceļam sulīgi paņirgājoties par mūsdienu kristiešiem), bet pēc tam izdomā kaut kādus "modus", kas ir visa pamatā un piedēvē tiem tādas īpašības, kādas kristieši piedēvē Dievam.
    Izskatās, ka viņš vienkārši nomaina vārdu "Dievs" ar sev tīkamāko "mods" + nevēlas praktizēt kristietību. Manuprāt, tam nav nekāda sakara ar ateismu. Tad jau katru musulmani, budistu vai krišnaītu var saukt par ateistu, jo viņu dieviem/dievībām ir vēl savādāki vārdi...
    Es pati neesmu kristiete (tik vien kā uzaugusi REiropas kultūrvēsturiski - kristīgajā vidē), bet es tiešām nesaprotu KĀ tehnoloģijas un zinātnes eksistence pierāda Dieva neesamību?KĀDĀ VEIDĀ?
    Mana atbilde: tas nav pierādāms. Var pierādīt kādu konkrētu dogmu nepareizumu, bet diez vai paša Dieva eksistenci.

  • edgars 22.11.09 19:54

    "bet":
    vēlos piezīmēt, ka, ja tu izlasītu grāmatu, tad uzzinātu, ka Doukinss tev piekrīt: epistemioloģiski pierādīt dieva neesamību nav iespējams.

    jautājums ir, kuram kas ir jāpierāda? ateistiem dieva neesamība, vai tomēr otrādi (sk. Bertrāna Rasela "Celestial Teapot").

  • Aļģis 27.05.11 17:59

    Novēlu, lai ar Dovkinsa kungu notiek tāpat kā ar apustuli Pāvilu. Pāvils dedzīgais kristiešu vajātājs ceļā uz Damasku izdzirdēja pēkšņu Dieva jautājumu: "Saul, kāpēc Tu mani vajā". Tad vairākas dienas bija neredzīgs. Pēc tam kļuva redzīgs gan tiešā gan pārnestā nozīmē un kļuva par lielāko kristietības sludinātāju un apustuli tās vēsturē. Līdz ar to viņš lika pamatus visai Rietumu kultūrai. Jo, nemānīsim sevi, tās fundamentālākais un svarīgākais pamats ir kristīgā reliģija. Tieši, pateicoties tai, Eiropa kļuva par pasaules vadošo daļu. Pateicoties tai mūsu kultūrā ir progresa ideja un modernisms. Jā, un galējā konsekvencē arī tāds modernisma nestā ateisma bērns kā Dovkinss. Bet nesekosim viņam un nespļausim tajā akā, no kuras mēs paši dzeram. Lai Dievs svētī patiesības meklētājus ar Jēzus Kristus sastapšanu viņu dzīvēs. Āmen.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem