Toms Treibergs: Skaties man acīs, ziema
2007. gada 13. martā, plkst. 12:55
komentāri (35)
2007. gada 13. martā, plkst. 12:55
komentāri (35)
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
frīdvalds 13.03.07 14:05
Patīkams izņēmums, raxta ar jūtām nevis saslietu degunu. Ir ok.
paula 13.03.07 14:25
man arī šķiet jauki. Pakāpiens: ziema/ pavasaris tīri elpots.
jūrasgovs 13.03.07 14:30
sākumā man Toma dzejoļi nepatika, bet tagad esmu spiesta atzīt, ka daži, īpaši pirmais un pēdējais, patiešām uzrunā. un vispār ļoti liels prieks redzēt, kā kāds autors sāk rakstīt arvien labāk. parasti diemžēl novērojams pretējais: visu pulveri izšauj sākumā un pēc tam tikai raksta pēc inerces.
dukts 13.03.07 15:47
jā, šie ir labāki par iepriekšējiem
artis 13.03.07 16:08
Nu jā, pirmais un otrais, un pēdējais - tie ir diezgan labi dzejoļi. Izskatās, ka tu progresē, nebaidies pieminēt mīlestību, nihilismu arī nekādu dižo nejūtu, tātad - autors, kurš man patīk. Man šķiet, ka no tevis ir pamats gaidīt kaut ko superlabu, kaut gan pirmais dzejolis jau ir ļoti labs. (Manam teikumam zūd jēga.) Tikai vārds "pīpjus"... Vai tad tā kāds runā?
gerda 13.03.07 16:24
Atvadas - laikam labākais, ko šajā pavasarī esmu lasījusi
nonprivate 13.03.07 19:10
atbalsoju frīdvaldu! piekrists!
ang 13.03.07 20:13
un laka sapūst matos ..
rudu 13.03.07 22:01
citreiz ir tā, ka sāk lasīt, bet nu galīgi nevar izlasīt līdz pēdējam dzejolim. šis nav tas gadījums. patika. pat ļoti.
Ž. Deteste 13.03.07 23:01
Nekādi nevaru pievienoties vispārējai sajūsmai. Paši dzejoļi man šķiet tādi kā auksti, gandrīz vai bezpersoniski. Tos varētu pielīdzināt dzejā rakstītiem iesniegumiem un atskaitēm. Turklāt traucēja arī vārds "viņš", kas vairākās vietās likās daudzreiz par daudz. Kaut katram savs.
odzinja 13.03.07 23:09
_nu man arii kaut kaa viegli nelasiijaas_ hmzz
Kleksis 14.03.07 5:53
Ja apķēzīt tu politiķus lemsi, Tad dari to, bet tikai ne ar Emsi!
aija 14.03.07 10:56
pievienojos gerdai! dzejoli uzruna
jenufa 14.03.07 11:36
pasaule ir atvērta tikai dažiem...Uzmani pastnieku, patiesības vēstules ir tiešām retas.
Jansons - Brauns 14.03.07 11:53
Sirsnīgi.
DiDi 14.03.07 12:29
dikten patiik..:)
pb 14.03.07 15:00
man patīk ibio
staarke 14.03.07 17:17
žetons artim par neattapību, jel vecmeistars!
staarke 14.03.07 17:21
cits toms...es paliku vienaldzīgāka nekā agrāk...mani mazliet smīdināja tas patoss(lauku?bērnības?).
K 14.03.07 20:05
Laikam nopietnāks un pazudis mazo lietu dievs, bet šitais paskarbais T liekas tāds kā apbružājies, bet kļuvis vērtīgāks kā tāda ādas ceļojuma soma,kas katrā ceļojumā dārgāka un pilnāka stāstu. Tomēr liekas,ka trūkst vēl kāda kabatiņa kurā man aizvien grūtāk ielikt mazus ritenīšus, ugundzēsēju brigādes sviestmaizes un nopūtu drupačiņas. Varbūt šī kabata ir kļuvusi lielāka un pildāma ar apmērā lielākām ''lietām''! Paldies tev!