Valdis Jansons: Haiku vilcieni
2007. gada 7. martā, plkst. 12:31
komentāri (41)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Redaktora sleja
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
hm 07.03.07 18:30
kodolīgi!
aija 07.03.07 18:58
man patika kloki un klani ;)
artis 07.03.07 19:11
Pēdējais!
Toms Tr 08.03.07 9:04
Vilcienvakte dzejā
žanis 08.03.07 10:00
tipiski
lita 08.03.07 11:39
patīkama pārmaiņa
cateye 08.03.07 15:21
Tradicionālas japāņu haiku ir lasāmākas savā 17 zilbju mērā, šīs kaut kur ķeras, liek-zilbība, es teiktu. Tādas neapstrādātas, stūrainas un negludas. Man neizdevās atrast tajās dvēseli.
mila 08.03.07 15:35
visam vienmeer nevajag buut peec priekshrakstiem, taa teikt, tiirasinju. tur tas burviigums
Valdis 08.03.07 20:53
cateye 03.08 15:21 (Stiprais 2) Kā Jūs zinat, ka haiku ir lasāmākas 17 zilbju mērā? Vai japāņu valodā esat lasījis? Latviešu valodā šis zilbju princips, cik zinu, haiku drukājumos nekad nav ievērots. Varbūt tāpēc atsevišķi Gunas Eglītes haiku tulkojumi ir tik populāri. Arī starptaustiskā apritē, piemēram haiku konkursos, parasti tiek atsevišķi vērtētas TRADICIONĀLĀS un BRĪVĀ STILA haikas. Par gaumi, portams, nestrīdas.
žanis 08.03.07 21:01
haiku konkursos?
mila 08.03.07 21:12
latviešu oriģināldzejā visbiežāk necenšas saglabāt 17 zilbju struktūru, kā tas tradicionāli tiek darīts japāņu dzejā, tā vietā tiek saglabāts dzejoļa dalījums trīs īsās rindās ar nepabeigtības, mirkļa izjūtas, noslēpuma attēlojumu.
oga 08.03.07 21:25
un kas par to, ka par haiku šos foršos pantiņus nevar nosaukt?? nosaukumam jau nevajag vienmēr atbilst īstenībai - tur jau tā sāls. man patīk gan haiku, kan šie vilcieni:) jauki, Valdi:)
Valdis 08.03.07 21:29
Mila. Labs formulējums. Trāpīts desmitnieka malā!
esplanāde 09.03.07 9:45
A007...
stiprais-2 09.03.07 13:00
Vismaz saprotami un šķietami vienkārši
tokugava 09.03.07 13:15
haikas jaukas, dažas - nu tā. nepatika autora ego, kas izspīlējās 8.03. 20:53 komentāra pirmajos divos teikumos. vai tiešām katrai specializācijai, profesionālismam, tā teikt, jānāk kopā ar apziņas sašaurināšanos, koncentrēšanos uz sevi un sasprindzinājumu?
dzērvene 09.03.07 17:04
jauki gan. ar odziņu:)
Gumija 09.03.07 18:14
Kā es saprotu, tad dzeltena lokomotīve ir sens japāņu dzejas simbols, kas aptuveni irterpretējams kā "patiesība, kuru mums vairs nenoķert". Kopumā jāsaka, ka autoram pietrūkst vienas sīkas un iespējams pat nebūtiskas lietas, kas jebkuru tekstu spēj padarīt par mākslu. Šo lietu (īpašību, raksturlielumu, instrumentu) sauc par talantu. Tāpēc mans vērtējums ir šāds: tukšs numurs.
Gumija 09.03.07 18:39
Principā šādus tekstus var štancēt desmitiem un simtiem. Vajag tikai saglabāt nepabeigtību un noslēpumainību. 1. Divdesmit divi soļi Līdz lielajam vilcienu sarakstam No tualetes nākot 2. Kā nosalis tauriņš Man pretīm apsēžas beibe Kaut vagons ir tukšs 3. Noguris kontrolieris Lamā bomzi bez biļetes Bet vagonā smird 4. Pabraucu garām pieturai Kur man bija jākāpj ārā Apstājies, mirkli! 5. Garš un grūts Kā mūka ceļš uz satori Ir maršruts "Rīga-Skulte" 6. Blakus karameļu sliedēm Noguļas šokolādes perons Zinu, ka vemšu 7. Riteņu ritmā Pieturu sansāra griežas Un tā visu mūžu 8. Ar Budas smaidu Es braucu, pats nezinu kurp Jo dzīve ir ceļš
K 09.03.07 19:33
Gumija elastīga