Mārgareta Atvuda: Pēnelopiāde
2007. gada 27. februārī, plkst. 23:34
komentāri (7)
2007. gada 27. februārī, plkst. 23:34
komentāri (7)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
VS 28.02.07 8:06
Nenormāli labs. Ironija sūcas no katras rindiņas, taču tas padara tekstu tikai pievilcīgāku.
VS 28.02.07 8:14
I mean, sākumā domāju, ka visa tā Odiseja apņirgšana būs kārtējais feminisma manifests, bet kļūdījos. Par ko prieks.
ō jā 28.02.07 11:48
tipiska sievū-vīru komunikācija: "nekad nav prātīgi nostāties starp cilvēku (vīru) un viņa paša priekšstatiem par savu gudrību."
ō jā 28.02.07 11:56
ak vai cik jauki! Beidzot sievetei ir izdevies uzrakstīt ticami par sievieti (parasti tas izdodas tikai homoseksuāļiem..)! ņemot vērā sieviešu tieksmi uz mistikām un tamlīdzīgām padarīšanām, protams, tīkami lasīt par savu dzimumu tā, kā tas patiesi ir. Tagad tikai jāgaida, vai par Atvudas romānu teiks to pašu ko par Kaninghema "Stundām", ka laikā, kad, šķiet, nav vairs iespējams pievērsties pagātnes mantojumam, viņam(viņai) tas ir izdevies iejūtīgi un izcili!
smējēja 28.02.07 16:56
Aizraujoši, o jā pievienojos...
gerda 28.02.07 21:50
gramata laba. visas, kas bija šajā "mītu" sērijā [ja tā var saukt] bija baudāmas normāli. šī patika. varbūt jo patīk Atvuda. nez`... patika vieta, kur runa bija par ārdīšanos. Laikam bija tā, ka dažreiz labāk ārdīšanos nogulēt, ja grib laimīgas beigas... ("
domiga 10.03.07 21:12
Ari es pievienojos.Atvuda neuzbazas ar salkanumu kaut kada ta forma,bet vienlaikus pamanas uzrunat loti,loti psihologiski.Dikten patik!